Salmenes 146

1 Halleluja! Mi sjæl, lova Herren!

Alleluja! Slavē To Kungu, mana dvēsele.

2 Eg vil lova Herren so lenge eg liver, syngja lov for min Gud medan eg er til.

Es slavēšu To Kungu, kamēr dzīvošu, es dziedāšu savam Dievam, kamēr vēl še būšu.

3 Set ikkje lit til hovdingar, til ein menneskjeson som ikkje kann hjelpa.

Nepaļaujaties uz lieliem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas nekā nevar palīdzēt.

4 Fer hans ande ut, so vender han attende til si jord, den dagen er det ute med hans tankar.

Cilvēka garam jāiziet, viņam jāpaliek atkal zemes kārtā, tai dienā visi viņa nodomi iet bojā.

5 Sæl er den som hev Jakobs Gud til hjelp, som vonar på Herren, sin Gud!

Svētīgs tas, kam Jēkaba Dievs par palīgu un kam cerība stāv uz To Kungu, savu Dievu!

6 han som hev skapa himmel og jord, havet og alt som i deim er, han som er trufast til æveleg tid,

Viņš debesis un zemi radījis, jūru un visu, kas tur iekšā; Viņš uzticību tur mūžīgi.

7 han som gjev dei nedtyngde rett, han som gjev dei hungrige brød. Herren løyser dei bundne.

Viņš tiesu nes tiem, kas varas darbus cieš, dod maizi izsalkušiem. Tas Kungs atsvabina cietumniekus.

8 Herren opnar augo på dei blinde, Herren reiser dei nedbøygde, Herren elskar dei rettferdige,

Tas Kungs atdara akliem acis, Tas Kungs uzceļ nospiestus; Tas Kungs mīļo taisnus.

9 Herren varar dei framande, farlause og enkjor held han uppe, men han villar vegen for dei ugudlege.

Tas Kungs pasargā svešiniekus un bāriņus un uztur atraitnes, bet bezdievīgiem Viņš ceļus samaitā.

10 Herren skal vera konge æveleg, din Gud, Sion, frå ætt til ætt. Halleluja!

Tas Kungs valdīs mūžīgi, tavs Dievs, ak Ciāna, līdz radu radiem. Alleluja!