Salmenes 140
1 Til songmeisteren; ein salme av David. Herre, fria meg ut frå vonde folk, vara meg ifrå valdsmenner
Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Izglāb mani, Kungs, no ļauniem cilvēkiem, izrauj mani no varas darītājiem,
2 som tenkjer vondt i hjarta, som kvar dag samlar seg til strid!
Kas ļaunu domā savā sirdī, kas ikdienas saceļ karu.
3 Dei kvesser tunga si som ein orm, orme-eiter er under lipporne deira. (Sela)
Tie trin savu mēli kā čūska, odžu dzelonis ir apakš viņu lūpām. (Sela)
4 Vakta meg, Herre, for henderne til dei ugudlege, vara meg ifrå valdsmenner, som tenkjest til å få mine fet til fall.
Pasargi mani, Kungs, no bezdievīgo rokām, izglāb mani no varas darītājiem, kas domā nostumt manas kājas.
5 Dei ovmodige gøymer snara til meg og reip, dei strekkjer garn ved vegen, gildror set dei snaror for meg. (Sela)
Tie lepnie man liek valgus un virves, tie man izpleš tīklu ceļmalā un liek man slazdus. (Sela)
6 Eg segjer til Herren: «Min Gud er du.» Lyd, Herre, på mi bønerøyst!
Es saku uz To Kungu: Tu esi mans Dievs, klausies, ak Kungs, uz manas sirds lūgšanas balsi.
7 Herre, Herre, du mi sterke frelsa, du vernar mitt hovud på væpningsdagen.
Kungs, Dievs, mans stiprais Pestītājs, Tu apsedz manu galvu kaušanas laikā.
8 Herre, lat ikkje den ugudlege få si lyst, lat ikkje hans vonde råd få framgang! Dei vilde elles upphøgja seg. (Sela)
Nedod, ak Kungs, tam bezdievīgam, ko viņš kāro, un lai viņa padoms neizdodas, jo tie greznojās. (Sela)
9 Yver hovudet på deim som kringset meg, skal den ulukka falla som deira lippor valdar.
Tiem, kas ap mani metās, lai nāk uz viņu galvu tā nelaime, par ko tie runā.
10 Brennande kol skal ein rista ned yver deim, i elden skal han kasta deim, i djupe vatn, so dei ikkje kann koma upp.
Degošas ogles lai krīt uz tiem. Viņš tos gāzīs ugunī, dziļās bedrēs, ka tie vairs necelsies.
11 Ein munnkåt mann skal ikkje trygt på jordi, den vonde valdsmann skal dei jaga til han sturtar.
Lielmutis nepastāvēs virs zemes, nelaime varmāku vajās un trieks.
12 Eg veit at Herren skal greida saki for armingen, og retten for dei fatige.
Es zinu, ka Tas Kungs iztiesās nabaga lietas un bēdīgā tiesu.
13 Ja, dei rettferdige skal prisa namnet ditt, dei ærlege skal bu for di åsyn.
Tiešām, taisnie Tavam vārdam pateiksies, sirdsskaidrie pastāvēs Tavā priekšā.
