Salmenes 115
1 Ikkje oss, Herre, ikkje oss, men ditt namn gjeve du æra for di miskunn, for din truskap skuld!
Ne mums, ak Kungs! ne mums, bet Savam vārdam dod godu, pēc Savas žēlastības un patiesības.
2 Kvifor skal heidningarne segja: «Kvar er no deira Gud?»
Kāpēc pagāniem būs sacīt: kur nu ir viņu Dievs?
3 Vår Gud er då i himmelen, alt det han vil, gjer han.
Bet mūsu Dievs ir debesīs; visu, ko Viņš grib, to Viņš dara.
4 Deira avgudar er sylv og gull, eit verk av menneskjehender.
Viņu dievekļi ir sudrabs un zelts, cilvēku roku darbs.
5 Dei hev munn, men talar ikkje, dei hev augo, men ser ikkje;
Tiem ir mute, bet tie nerunā, tiem ir acis, bet tie neredz;
6 dei hev øyro, men høyrer ikkje, dei hev nos, men luktar ikkje.
Tiem ir ausis un tie nedzird, tiem ir deguns un tie neož;
7 Med sine hender grip dei ikkje, med sine føter gjeng dei ikkje, dei hev ikkje mål i strupen.
Rokas tiem ir, bet tie netausta; tiem ir kājas, bet tie nestaigā; tie nerunā ar savu rīkli.
8 Som desse er, vert dei som lagar deim, alle som set si lit til deim.
Kas tos taisa, ir tādi pat kā viņi, tādi pat visi, kas uz tiem paļaujas.
9 Israel, lit på Herren! Han er deira hjelp og skjold.
Israēl, cerē uz To Kungu! Viņš tiem ir palīgs un priekšturamās bruņas.
10 Arons hus, lit på Herren! Han er deira hjelp og skjold.
Ārona nams, cerē uz To Kungu! Viņš tiem ir palīgs un priekšturamās bruņas.
11 De som ottast Herren, lit på Herren! Han er deira hjelp og skjold.
Jūs visi, kas To Kungu bīstaties, cerējiet uz To Kungu! Viņš tiem ir palīgs un priekšturamās bruņas.
12 Herren kom oss i hug, han skal velsigna, han skal velsigna Israels hus, han skal velsigna Arons hus,
Tas Kungs mūs piemin un mūs svētī; Viņš svētīs Israēla namu, Viņš svētīs Ārona namu.
13 han skal velsigna deim som ottast Herren, dei små med dei store.
Viņš tos svētīs, kas To Kungu bīstas, ir mazus, ir lielus.
14 Herren late dykk auka, dykk og dykkar born!
Tas Kungs lai jūs vairo, jūs un jūsu bērnus.
15 Velsigna er de av Herren, han som skapte himmel og jord.
Jūs esat Tā Kunga svētītie; Viņš radījis debesis un zemi.
16 Himmelen er himmel for Herren, men jordi hev han gjeve menneskjeborni.
Debesu debesis Tam Kungam pieder, bet zemi Viņš devis cilvēku bērniem.
17 Dei daude lovar ikkje Herren, ingen av deim som stig ned i stilla.
Nomirušie To Kungu neslavēs nedz tie, kas nogrimuši klusumā.
18 Men me skal lova Herren frå no og til æveleg tid. Halleluja!
Bet mēs gribam slavēt To Kungu, no šī laika mūžīgi. Alleluja!
