Salmenes 105
1 Prisa Herren, kalla på hans namn! Kunngjer millom folkeslagi hans storverk!
Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.
2 Syng for honom, syng honom lov! tala um alle hans under.
Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.
3 Rosa dykk av hans heilage namn, hjarta glede seg hjå deim som søkjer Herren!
Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.
4 Spør etter Herren og hans magt, søk hans åsyn alltid!
Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.
5 Kom i hug hans under som han hev gjort, hans undergjerningar og domsordi frå hans munn,
Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -
6 de, etterkomarar av Abraham, hans tenar, søner åt Jakob, hans utvalde!
Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!
7 Han er Herren, vår Gud, yver all jordi gjeng hans domar.
Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.
8 Han kjem æveleg i hug si pakt, det ord han sette fast for tusund ætter,
Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
9 den pakt han gjorde med Abraham, og sin eid til Isak;
Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.
10 og han gjorde det til ein rett for Jakob, for Israel ei æveleg pakt,
To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,
11 med di han sagde: «Deg vil eg gjeva Kana’ans land til arvlut.»
Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;
12 Då dei var ein liten flokk, få og framande der,
Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,
13 og dei vandra frå folk til folk, frå eitt rike til eit anna folk,
Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,
14 let han ingen mann få gjera valdsverk mot deim, og han refste kongar for deira skuld:
Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:
15 «Rør ikkje dei eg hev salva, og gjer ikkje vondt med mine profetar!»
Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!
16 Og han kalla hunger inn yver landet, kvar studnad av brød braut han sund.
Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.
17 Han sende ein mann fyre deim, til træl vart Josef seld.
Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.
18 Dei plåga hans føter i lekkjor, i jarn vart han lagd,
Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,
19 til den tid då hans ord slo til, då Herrens ord viste at han var uskuldig.
Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.
20 Då sende kongen bod og løyste honom, Herren yver folkeslag gav honom fri.
Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.
21 Han sette honom til herre yver sitt hus, til å råda yver all hans eigedom;
Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.
22 so han skulde binda hans hovdingar etter sin vilje og læra hans eldste visdom.
Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.
23 Og Israel kom til Egyptarland, og Jakob budde som gjest i Khams land.
Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.
24 Og han let folket sitt aukast mykje og gjorde det sterkare enn fiendarne.
Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.
25 Deira hjarto vende han um, so dei hata hans folk og lagde løynderåder upp mot hans tenarar.
Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.
26 Han sende Moses, sin tenar, Aron som han hadde valt ut.
Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.
27 Dei gjorde hans teikn imillom deim og under i Khams land.
Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.
28 Han sende myrker og gjorde det myrkt, og dei var ikkje ulyduge imot hans ord.
Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.
29 Han gjorde vatni deira til blod, og han drap deira fiskar.
Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.
30 Deira land kom til å kreka av froskar, jamvel i salarne til deira kongar.
Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.
31 Han tala, og det kom flugesvermar og my i heile landet deira.
Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
32 Han gav deim hagl for regn, logande eld i landet deira,
Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,
33 og han slo ned deira vintre og fiketre og braut trei sund i landet deira.
Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.
34 Han tala, og det kom engsprettor og grashoppar i uteljande mengd,
Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,
35 og dei åt upp all grode i deira land, og dei åt upp frukti av marki deira.
Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.
36 Og han slo alt fyrstefødt i landet deira, fyrstegrøda av all deira kraft.
Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.
37 Og han førde deim ut med sylv og gull, og det var ingen i hans ætter som snåva.
Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
38 Egyptarland gledde seg då dei drog ut; for rædsla for deim hadde falle yver deim.
Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.
39 Han breidde ut ei sky til skyggje og eld til å lysa um natti.
Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.
40 Dei kravde, og han let vaktlar koma, og med himmelbrød metta han deim.
Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.
41 Han opna berget og vatn rann ut, det gjekk som ei elv gjenom turrlendet.
Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.
42 For han kom i hug sitt heilage ord, Abraham, sin tenar,
Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.
43 og han førde sitt folk ut med gleda, sine utvalde med fagnadrop,
Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,
44 og han gav deim landi åt heidningarne, og folkeslags arbeid tok dei til eigedom,
Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,
45 at dei skulde halda hans fyresegner og taka vare på hans lover. Halleluja!
Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.
