Salmenes 103
1 Av David. Lova Herren, mi sjæl, og alt som i meg er, love hans heilage hamn!
Dāvida dziesma. Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas iekš manis, Viņa svēto vārdu.
2 Lova Herren, mi sjæl, og gløym ikkje alle hans velgjerningar!
Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev laba darījis.
3 Han som tilgjev all di skuld, han som lækjer alle dine brester,
Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedina visas tavas vainas.
4 han som løyser ditt liv frå gravi, han som kryner deg med nåde og miskunn,
Viņš izglābj tavu dzīvību no samaitāšanas un pušķo tevi ar žēlastību un apžēlošanām.
5 han som mettar din prydnad med godt, so du vert ung att som ørnen.
Viņš pieēdina tavu muti ar labumu, ka tu atjaunojies kā ērglis.
6 Herren gjer rettferdsverk og rett mot alle som er under trykk.
Tas Kungs izdod taisnību un tiesu visiem, kas top apbēdināti.
7 Han kunngjorde sine vegar for Moses, sine gjerningar for Israels born.
Viņš Mozum darījis zināmus Savus ceļus, Israēla bērniem Savus darbus.
8 Miskunnsam og nådig er Herren, langmodig og rik på miskunn.
Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un no lielas žēlastības.
9 Han trættar ikkje alltid og gøymer ikkje æveleg på vreide.
Viņš ķildu neturēs mūžam un nedusmosies mūžīgi.
10 Han gjer ikkje med oss etter våre synder og gjev oss ikkje lika for våre misgjerningar.
Viņš mums nedara pēc mūsu grēkiem un mums nemaksā pēc mūsu noziegumiem.
11 For so høg som himmelen er yver jordi, so er hans miskunn veldug yver deim som ottast honom.
Jo cik augstas debesis ir pār zemi, tik spēcīga Viņa žēlastība pār tiem, kas Viņu bīstas.
12 So langt som aust er frå vest, let han våre misgjerningar vera burte frå oss.
Cik tālu rīti no vakariem, tik tālu Viņš liek mūsu pārkāpumus nost no mums.
13 Som ein far miskunnar borni, so miskunnar Herren deim som ottast honom.
Tā kā tēvs apžēlojās par bērniem, tā Tas Kungs žēlo tos, kas Viņu bīstas.
14 For han veit kva slag skapning me er, han kjem i hug at me er dust.
Jo Viņš zin, kāds radījums mēs esam, Viņš piemin, ka mēs esam pīšļi.
15 Eit menneskje, som gras er hans dagar, som blomen på marki, soleis blømer han.
Cilvēks savā dzīvībā ir kā zāle, viņš zied kā puķe laukā.
16 Når vinden fer yver honom, er han ikkje meir, og staden hans veit ikkje meir av honom.
Kad vējš pār to pāriet, tad viņas vairs nav, un viņas vietu vairs nepazīst.
17 Men Herrens miskunn er frå æva og til æva yver deim som ottast honom, og hans rettferd er mot barneborn,
Bet Tā Kunga žēlastība paliek mūžīgi mūžam pār tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa taisnība līdz bērnu bērniem
18 mot deim som held hans pakt, og som kjem i hug hans fyresegner og liver etter deim.
Pie tiem, kas Viņa derību tur un Viņa baušļus piemin, ka tie tos dara.
19 Herren hev sett sin kongsstol i himmelen, og hans rike råder yver alle ting.
Tas Kungs ir stiprinājis Savu godības krēslu debesīs, un Viņa valstība valda pār visu.
20 Lova Herren, de hans englar, de velduge kjempor som set hans ord i verk, med di de lyder på røysti av hans ord!
Teiciet To Kungu, Viņa eņģeļi, jūs stiprie karotāji, kas Viņa vārdu izdara, klausīdami Viņa vārda balsi.
21 Lova Herren, alle hans herar, de hans tenarar som gjer hans vilje!
Teiciet To Kungu, visi Viņa spēcīgie pulki, jūs Viņa sulaiņi, kas dara pēc Viņa prāta.
22 Lova Herren alle hans verk på alle stader i hans rike! Lova Herren mi sjæl!
Teiciet To Kungu, visi Viņa darbi visās vietās, kur Viņš valda. Teici To Kungu, mana dvēsele.
