< Salomos Ordsprog 29 >

1 Ein mann som etter mykje refsing endå er ein stivnakke, vil brått verta broten ulækjeleg sund.
Vīrs, kas pārmācīts, tomēr ciets, taps piepeši salauzts, un nebūs, kas dziedina.
2 Når rettferdige aukar i tal, då gled seg folket, men når gudlaus mann kjem til styre, sukkar folket.
Kad taisnie iet vairumā, tad ļaudis priecājās; bet kad bezdievīgais valda, tad ļaudis nopūšās.
3 Den som elskar visdom, gled sin far, men den som gjeng i lag med skjøkjor, øyder eiga si.
Kas gudrību mīļo, iepriecina savu tēvu; bet kas ar maukām pinās, tas izplītē savu mantu.
4 Ein konge held landet sitt uppe med rett, men ein skattekrevjar legg det i øyde.
Caur tiesu un taisnību ķēniņš dara valsti pastāvam; bet kas dāvanas plēš, tas to izposta.
5 Ein mann som smeikjer for næsten sin, breider ut eit net for føterne hans.
Kas otram mīksti pieglaužas, met tīklu viņa soļiem.
6 Ein vond manns misgjerd er snara for honom, men rettferdig mann fegnast og gled seg.
Bezdievīgais savaldzinājās savos grēkos, bet taisnais priecājās un līksmojās.
7 Den rettferdige syter for stakarens sak, den gudlause hev ikkje greida på noko.
Taisnais ņem vērā nabaga žēlošanos; bezdievīgais par to nemaz nebēdā.
8 Spottarar øser upp ein by, men vismenner stiller vreiden.
Kam viss tik smiekls, sakurina pilsētu; bet gudrie apslāpē kaislību.
9 Når vismann fører sak mot dåren, vert dåren sinna og lær, og kann’kje vera still.
Gudrs ar ģeķi pie tiesas, tad skaistās, tad smejas, galā netiek.
10 Dei blodfuse hatar ein skuldlaus mann, og stend dei ærlege etter livet.
Asins vīri ienīst bezvainīgo, bet taisnie rūpējās par viņa dvēseli.
11 Alt sitt sinne slepper dåren ut, men vismannen døyver det til slutt.
Ģeķis izkrata visu savu padomu, bet gudrs vīrs to patur pie sevis.
12 Agtar ein hovding på lygneord, er alle hans tenarar nidingar.
Kungs, kas uz meliem klausa, tam visi kalpi blēži.
13 Fatigmann og valdsmann råkast, Herren gjev deim båe augneljos.
Nabagi un mantas plēsēji sastop viens otru; abiem Tas Kungs dod acu gaismu.
14 Ein konge som dømer småfolk rett, hans kongsstol stend æveleg fast.
Ķēniņš, kas nabagiem nes taisnu tiesu, tā goda krēsls pastāvēs mūžīgi.
15 Ris og age gjev visdom, men ein agelaus gut fører skam yver mor si.
Rīkste un pārmācība dod gudrību; bet bērns savā vaļā dara mātei kaunu.
16 Når dei gudlause aukar, so aukar syndi, men dei rettferdige skal sjå med lyst på deira fall.
Kur bezdievīgie iet vairumā, tur vairojās grēki; bet taisnie redzēs viņu krišanu.
17 Aga son din, so vil han vera deg til hugnad og gjeva lostemat til sjæli di.
Pārmāci savu dēlu, tad tev būs prieks no viņa un tavai dvēselei līksmība.
18 Utan profetsyn vert folket vilt, men sæl er den som held lovi.
Kur Dieva mācības nav, tur ļaudis nevaldāmi; bet svētīgs, kas mācību sargā.
19 Med ord let trælen seg ikkje tukta, for han skynar deim vel, men bryr seg’kje um deim.
Kalps ar vārdiem nav mācams; lai gan labi prot, taču neklausa,
20 Ser du ein mann som er snar til å tala, dåren gjev større von enn han.
Kad tu vīru redzi, kam veikla mēle, tad no muļķa vairāk cerības nekā no tāda.
21 Kjæler du trælen upp frå hans ungdom, vil han vanvyrda deg til slutt.
Kad kalpu no pirmā gala izlutina, tad pēcgalā grib būt par pašu dēlu.
22 Sinna mann valdar trætta, og brålyndt mann gjer mang ei misgjerd.
Ātrs cilvēks saceļ bāršanos, un sirdīgs vīrs padara daudz grēku.
23 Mannsens ovmod fører til fall, men den audmjuke vinn seg æra.
Cilvēka lepnība viņu gāzīs, bet pazemīgs gars panāks godu.
24 Den som helar med tjuven, hatar sitt liv, han høyrer dei tek han i eid, men gjev ingi vitring.
Kas ar zagli dalās, tas ienīst savu dvēseli; viņš dzird Dieva lāstus un nepierāda.
25 Manne-rædsla legg snaror, men den som lit på Herren, vert berga.
Priekš cilvēkiem drebēt ieved valgos; bet kas uz To Kungu paļaujas, ir drošā vietā.
26 Mange vil te seg fram for ein styrar, men frå Herren fær kvar mann sin rett.
Daudzi meklē valdnieka vaigu; bet no Tā Kunga nāk katram tā tiesa.
27 Ein styggedom for rettferdige er ein urettferdig mann, og ein styggedom for den gudlause er den som fer ærleg fram.
Netaisnais riebj taisniem, un kas bezvainīgs savā ceļā, riebj bezdievīgam.

< Salomos Ordsprog 29 >