Salomos Ordsprog 27
1 Rosa deg ikkje av morgondagen, for du veit ikkje kva ein dag ber i fang.
Nelielies ar rītdienu; jo tu nezini, ko diena atnesīs.
2 Lat ein annan rosa deg; ikkje din eigen munn, ein framand og ei dine eigne lippor!
Lai cits tevi slavē un ne paša mute, svešs un ne paša lūpas.
3 Stein er tung, og sand veg mykje, men tyngre enn båe er dåreharm.
Akmens ir grūts un smiltis smagas, bet ģeķa sēras sūrākas nekā abi.
4 Sinne er fælslegt, og vreide ein flaum, men kven kann standa seg mot åbryskap?
Nežēlība ir briesmīga lieta un bardzība ir kā plūdi; bet priekš skaudības, kas tur pastāvēs!
5 Betre er openberrleg refsing enn kjærleik som held seg duld.
Labāki skaidri pārmācīt, nekā mīlestība, ko nedabū redzēt.
6 Trugne er slag av venehand, og mange er uvens kyssar.
Drauga sitieni nāk no labas sirds, bet viltīga ir nīdētāja skūpstīšana.
7 Den mette trakkar på honning, men den svoltne tykkjer alt beiskt er søtt.
Paēdis arī tīru medu min pa kājām, bet izsalkušam ikviens rūgtums ir salds.
8 Som ein fugl som rømer frå reiret sitt, er ein mann som rømer frå heimen sin.
Kā putns, kas savu ligzdu atstājis, tāds ir cilvēks, no dzimtenes aizgājis.
9 Olje og røykjelse hjarta gled, og søte venar-ord frå rådvis sjæl.
Eļļa un kvēpināšana iepriecina sirdi; tāds mīlīgs ir draugs, kas padomu dod no sirds.
10 Slepp ikkje frå deg venen din og far din’s ven, so du lyt heim til bror din når du er i naud! Ein granne nær attmed er betre enn ein bror langt burte.
Neatstāj savu draugu, nedz sava tēva draugu, un savā bēdu laikā neej sava brāļa namā; labāks ir kaimiņš tuvumā, nekā brālis tālumā.
11 Vert vis, min son, og gled mitt hjarta, so eg kann svara den som spottar meg!
Esi gudrs, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un es varēšu atbildēt saviem nievātājiem.
12 Den kloke ser fåren, gøymer seg; fåmingar renner fram og lyt bøta for det.
Gudrais paredz nelaimi un paglābjās; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
13 Tak klædi hans, for han hev borga for ein annan, og panta honom for ei framand kvinna!
„Atņem tam drēbi; jo viņš priekš sveša galvojis, un tā nezināmā vietā ķīlā to.“
14 Den som høgmælt signar sin ven um morgonen tidleg, han skal få det tilrekna som ei forbanning.
Ja arī cilvēks no paša rīta skaņā balsī savu tuvāko svētī, to viņam tomēr var pārgriezt par lāstiem.
15 Si-drop frå taket ein regndag og ei trættekjær kvinna likjest kvarandre.
Bez gala pil, kad lietus līst, un rējēja sieva tāda pat.
16 Den som held på henne, held på vind, og handi hans triv i olje.
Kas tādu grib valdīt, tas valda vēju un tur eļļu savā rokā.
17 Jarn sliper jarn, og den eine mannen sliper den andre.
Dzelzs trinās pie dzelzs un cilvēks trinās pie cilvēka.
18 Den som agtar fiketreet sitt, fær eta frukti av det, den som tek vare på sin herre, skal få æra.
Kas vīģes koku kopj, ēdīs viņa augļus, un kas par savu kungu gādā, taps godā.
19 Som andlit seg speglar mot andlit i vatnet, so menneskjehjarta mot menneskje.
Kā vaigam vaigs atspīd ūdenī, tā cilvēka sirds cilvēkam.
Elle un bezdibenis nav pildāmi, tāpat cilvēka acis nav pildāmas. (Sheol h7585)
21 Diglen røyner sylvet og omnen gullet, og ein mann vert røynd av sin ros.
Kausējams katls sudrabam, ceplis zeltam, un vīrs pēc savas slavas.
22 Um du støyte uvitingen i mortelen med støytaren i hop med gryn, so vilde ikkje vitløysa vika ifrå han.
Ja tu ģeķi piestā ar piestalu putraimos sagrūstu, ģeķība no viņa neatstāsies.
23 God greide lyt du hava på koss sauerne dine ser ut, og agta vel på buskapen din!
Liec labi ziņā savus sīkos lopus un ņem vērā savus ganāmos,
24 For velstand varer ikkje æveleg, og ikkje ei kruna frå ætt til ætt.
Jo mantas nepaliek mūžīgi, nedz ķēniņa kronis uz radu radiem.
25 Men er høyet burte og håi kjem att, og fjellgras vert sanka i hop,
(Bet) kad siens nopļauts, un jauns zaļums nācis, un zāles uz kalniem salasītas,
26 då hev du lamb til klæde, og bukkar til å kjøpa deg åker for,
Tad tev jēri būs apģērbam, un āži par tīruma maksu,
27 og geitemjølk nok til mat for deg, til mat for huset ditt og til livsupphald for gjentorne dine.
Un kazu piena būs diezgan tev un tavam namam par barību un par uzturu tavām kalponēm.
