< Jobs 8 >
1 Då tok Bildad frå Suah til ords og sagde:
Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
2 «Kor lenge vil du tala so og lata ordi storma fram?
Cik ilgi tu tā gribi runāt? tavas mutes vārdi ir kā stiprs vējš, kas greznojās.
3 Kann Gud vel rengja det som rett er? Kann Allvalds-Gud vel rengja rettferd?
Vai Dievs pārgrozītu tiesu, un tas Visuvarenais pārgrozītu taisnību?
4 Hev dine søner synda mot han, gav han deim deira synd i vald.
Kad tavi bērni pret Viņu grēkojuši, tad Viņš tos arī nodevis viņu grēku varā.
5 Um du søkja til din Gud, og beda Allvalds-Gud um nåde,
Bet ja tu pie laika to stipro Dievu meklēsi un no tā Visuvarenā žēlastības lūgsies,
6 er du då rein og utan svik, då vil han vakna upp for deg og reisa nytt ditt rettferdshus,
Ja tu šķīsts būsi un taisns, tad Viņš tevi gan uzlūkos un atkal uztaisīs tavas taisnības dzīvokli.
7 Um og di fortid vesall var, so mykje større vert di framtid.
Un ja tu iesākumā biji sīks, pēcgalā tu būsi ļoti liels.
8 Ja, spør deg for hjå farne ætter, agt på kva federne fann ut.
Jo vaicā jel tiem senajiem, un liec vērā, ko viņu tēvi piedzīvojuši.
9 - Me inkje veit, er frå i går; vårt liv ein skugge er på jordi -
Jo mēs esam vakarēji un nezinām nenieka; jo mūsu dienas ir kā ēna virs zemes.
10 dei skal deg læra, gjeva svar med ord ifrå sitt hjartedjup:
Viņi tevi gan mācīs un tev sacīs un no savas sirds runās.
11 «Veks sevet vel på turre land? Trivst storren der som vatnet vantar?
Vai ašķi aug bez dūņām, vai niedres izaug bez ūdens?
12 Enn stend det grønt, vert ikkje skore, då visnar det fyrr anna gras.»
Vēl zaļo, netiek plūktas, bet nokalst ātrāki nekā visa cita zāle.
13 So gjeng det deim som gløymer Gud; og voni glepp for gudlaus mann.
Tā iet visiem, kas Dievu aizmirst, un blēža cerība iet bojā,
14 Hans tillit sunderskori vert, hans tiltru vert til kongurvev;
Viņa drošums iznīkst, un viņa patvērums ir kā zirnekļa tīkls.
15 Det hus han styd seg til, det dett; det som han triv til, stend’kje fast.
Viņš atslienas pie sava nama, bet tas nestāv, viņš gan pie tā turas, bet tas nepastāv.
16 Han saftfull veks, med soli skin; hans greiner yver hagen heng,
Gan viņš ir zaļš, saulei spīdot, un viņa zari izplešas viņa dārzā,
17 og roti kring steinrøysar smett, og smyg seg inn imillom steinar.
Viņa saknes vijās ap akmeņiem un ķērās pie mūra ēkas.
18 Men vert han riven frå sin stad, so hugsar staden han ei meir.
Kad viņš to izdeldē no viņa vietas, tad šī viņu aizliedz: Es tevi neesmu redzējusi.
19 Sjå det er gleda på hans veg; or moldi skyt ein annan fram.
Redzi, tāds ir viņa ceļa prieks, un no pīšļiem izaug atkal citi.
20 Men Gud vanvyrder ei den reine; dei vonde tek han ei i handi.
Redzi, Dievs neatmet sirdsskaidro, un neņem bezdievīgo pie rokas.
21 Han enn din munn med lått skal fylla og lipporne med gledesong;
Kamēr Viņš tavu muti piepildīs ar smiešanos un tavas lūpas ar gavilēšanu,
22 men skammi klæda skal din fiend’; gudløysetjeld finst ikkje meir.»
Tavi ienaidnieki taps apģērbti ar kaunu, un bezdievīgo dzīvokļa vairs nebūs.