Jobs 40
1 Og Herren svara Job og sagde:
Un Tas Kungs atbildēja Ījabam un sacīja:
2 «Vil klandraren med Allvald trætta? Lat han som lastar Gud då svara!»
Vai vainotājs ies tiepties ar to Visuvareno? Kas Dievu pamāca, lai uz to atbild!
3 Då svara Job Herren og sagde:
Bet Ījabs atbildēja Tam Kungam un sacīja:
4 «For ring eg er; kva skal eg svara? Eg handi legg på munnen min.
Redzi, es esmu mazs, ko lai es Tev atbildu? Es likšu roku uz muti.
5 Ein gong eg tala, no eg tegjer, tvo gong’ - eg gjer det ikkje meir.»
Es reiz esmu runājis, bet vairs neatbildēšu; un otru reiz, bet vairs to nedarīšu.
6 Og Herren svara Job or stormen og sagde:
Un Tas Kungs atbildēja Ījabam no vētras un sacīja:
7 «Spenn som mann ditt beltet på, gjev meg på mine spursmål svar:
Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu mani māci.
8 Vil du forspille meg min rett, fordøma meg, so du fær rett?
Vai tu Manu tiesu iznīcināsi, vai tu Mani pazudināsi, ka tu būtu taisns?
9 Hev du vel slik ein arm som Gud? Kann du som han med røysti dundra?
Jeb vai tev ir tāds elkonis kā tam stipram Dievam, vai tev ir pērkona balss kā viņam?
10 Pryd deg med høgd og herredom, klæd deg i glans og herlegdom,
Aptērpies tad ar greznību un augstību, un apģērbies ar lielu godu un godību.
11 Lat so din vreide strøyma fram, sjå kvar ein stolt og audmyk han!
Izgāz savas dusmības bardzību, un uzlūko visus lepnos un pazemo tos.
12 Så kvar ein stolt og bøyg han ned, og slå til jord dei gudlause!
Uzlūko visus lepnos un gāz tos zemē un satriec tos bezdievīgos savā vietā.
13 Og gøym deim alle under jordi, bitt deira andlit fast i løynd!
Guldi tos kapā pīšļos un sedz viņu vaigus ar tumsību.
14 So skal eg og lovprisa deg, som siger med di høgre vann.
Tad arī Es tevi teikšu, ka tava labā roka tev palīdzējusi.
15 Sjå elvhesten! Eg hev skapt han liksom deg; som ein ukse et han gras.
Redzi nu, beēmots (upes-zirgs), ko Es līdz ar tevi esmu radījis, ēd zāli kā vērsis.
16 Sjå då krafti i hans lender, i bukmusklarne hans styrke!
Redzi jel, viņa spēks ir viņa gurnos un viņa stiprums viņa vēdera dzīslās.
17 Halen gjer han stiv som ceder, fast bogsenarne er tvinna.
Viņš kustina savu asti kā ciedra koku, viņa cisku dzīslas kopā ir sapītas.
18 Knokarne er koparrøyrer, beini som jarnstenger er.
Viņa kauli ir kā ciets varš, viņa locekļi kā dzelzs mieti.
19 Av Guds verk er han det fyrste, av sin skapar fekk han sverd.
Viņš ir Dieva ceļu pirmais; kas viņu radījis, Tas viņam devis savu zobenu.
20 Bergi ber åt honom for, alle villdyr leikar der.
Kalni viņam izdod barību, un tur trencās visi lauka zvēri.
21 Under lotusbusk han kviler, løyner seg i røyr og sev.
Koku biezumā viņš apgulstas, niedrēs un dūņās paslēpies.
22 Lotusbusk gjev honom skugge, piletre umkransar honom.
Koku biezums viņu apsedz ar savu ēnu, upes kārkli viņu apslēpj.
23 Strid gjeng elvi, ei han ottast; trygg er han um so sjølve Jordan fossar imot hans gap.
Redzi, kad upe plūst, tad viņš nedreb, viņš ir drošs, kad Jardāne pat līdz viņa mutei celtos.
24 Kann ein tak han so han ser det, draga snara gjenom snuten?
Vai viņu var gūstīt, viņa acīm redzot? vai viņam virvi var vilkt caur nāsīm?
