< Jobs 26 >
Un Ījabs atbildēja un sacīja:
2 Kvar helst hev du den veike hjelpt? Når studde du den trøytte arm?
Kā tu nu palīdzējis nestipram un stiprinājis nespēcīgo elkoni!
3 Kvar gav du uklok mann ei råd? Kor ovleg visdom hev du synt?
Kā tu nu padomu devis negudram un saprašanu izrādījis ļoti skaidri!
4 Kven hev du bore melding til? Kva ånd hev tala gjenom deg?
Kam tu teic šos vārdus, un kā dvaša no tevis iziet?
5 Skuggarne i angest skjelva, vatsdjup og dei som deri bur.
Miroņi sāk trīcēt apakš ūdeņiem, un tie, kas tur mīt.
6 Helheimen open ligg for honom, avgrunnen utan noko dekkje. (Sheol )
Elle Viņa priekšā ir atvērta, un nāves bezdibenim nav apsega. (Sheol )
7 Nordheimen han i audni spana, og hengde jordi yver inkje.
Viņš zvaigžņu debesi gaisā izpletis un zemi piekāris, kur nekas.
8 Han vatnet inn i skyer bind; og skyi brest ei under det.
Viņš saņem ūdeni Savos mākoņos, un padebeši apakš Viņa nesaplīst.
9 Kongsstolen sin han gøymer burt og breider skyer yver honom.
Viņš aizklāj Savu goda krēslu, Viņš izpleš tam priekšā Savu padebesi.
10 Kring vatni han ei grensa set, der som ljos og myrker byta skal.
Viņš ap ūdeņiem licis ežu, līdz kur gaisma un tumsa šķirās.
11 Stolparne under himmelen skjelv, og rædde vert dei for hans trugsmål.
Debess pīlāri trīc un iztrūcinājās no Viņa draudiem.
12 Han rører havet upp med velde, og med sit vit han krasar ubeist.
Caur Viņa spēku jūra saceļas viļņos, un caur Viņa ziņu augstie viļņi tiek sašķelti.
13 Og himmelen klårnar ved hans ande; hans hand den snøgge ormen drap.
Caur Viņa vēju debess paliek skaidra, un Viņa roka nodur žiglo čūsku.
14 Sjå her utkanten av hans veg; det berre kviskring er me høyrer. Kven skynar, når hans allmagt torar?
Redzi, tā ir Viņa ceļu maliņa, un kāda lēna balss tikai, ko samanām; kas Viņa varas pērkoni varētu dzirdēt?