< Jobs 22 >
1 Då tok Elifaz frå Teman til ords og sagde:
Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
2 «Er mannen vel til gagn for Gud? Nei, vitug mann seg sjølv mun gagna.
Vai Dievam kāds labums no cilvēka? Nē, labums tam pašam, ka ir prātīgs.
3 Hev Allvald bate av di rettferd? Er det hans vinst, at rett du ferdast?
Vai tas tam Visuvarenam par labu, kad tu taisns, jeb par mantu, ka tu savus ceļus nenoziedzīgi staigā?
4 Er det din gudlegdom han refser, når han med deg held rettargang?
Vai tad Viņš tavas Dieva bijāšanas dēļ tevi sodīs un ar tevi ies tiesā?
5 Hev ei din vondskap vore stor og dine syndar utan ende?
Vai tava blēdība nav liela un tavi noziegumi bez gala?
6 Grunnlaust du panta dine brøder; halvnakne drog du klædi av;
Jo savus brāļus tu esi ķīlājis bez vainas un novilcis kailiem drēbes.
7 den trøytte gav du ikkje vatn, den svoltne negta du ditt brød.
Piekusušo tu neesi dzirdinājis ar ūdeni un izsalkušam liedzis maizi.
8 Det er den sterke som eig landet, den stolte hev si bustad der.
Kur kāds bija varens, tam piederēja zeme, un kas bija augstā godā, tas tur dzīvoja.
9 Du jaga enkjor burt tomhendt’ burt, slo armen av på faderlause.
Atraitnes tu esi atlaidis tukšā, un bāriņu elkoņi ir salauzti.
10 Difor ligg snaror kringum deg, og rædsla skræmer deg so brått.
Tādēļ ir virves ap tevi, un izbailes tev piepeši uzgājušas.
11 Ell’ vert du ikkje myrkret var, den flaum som fossar yver deg?
Jeb vai tu neredzi tumsu un ūdens plūdus, kas tevi apklāj?
12 Bur ikkje Gud i himmelhøgd, sjå øvste stjernor, høgt dei sit!
Vai Dievs nav augšām debesīs? Redzi jel zvaigžņu augstumu, cik tās augstas!
13 Du segjer so: «Kva veit vel Gud? Kann attum skyerne han døma?
Un tu saki: ko Dievs zin? Vai Viņš aiz tumšiem mākoņiem māk tiesāt?
14 For skyer dimmer augo hans; han hev sin gang på himmelkvelven.»
Padebeši ir Viņa aizsegs, ka neredz, un Viņš staigā debesīs.
15 Seg, vil du fylgja fortids-vegen, den stig som illverksmenner gjekk?
Vai tu vecās pasaules ceļu gribi staigāt, ko netaisnie ļaudis gājuši,
16 Dei som i utid tekne vart - og deira grunn flaut burt i flaum -
Kas priekšlaiku bojā gājuši, - plūdi izgāzušies pār viņu pamatiem.
17 som sagde til Gud: «Haldt du deg burte!» Kva skulde Allvald vel deim gjera?
Kas uz to stipro Dievu sacīja: Nost no mums! un ko tas Visuvarenais tiem varētu darīt?
18 Endå han signa deira hus - langt burt frå meg med gudlaus råd!
Tomēr Tas viņu namus bija pildījis ar labumu. Šo bezdievīgo padoms lai ir tālu no manis.
19 Rettvise folk det såg med gleda, og den skuldlause spotta deim:
Taisnie to redz un priecājās, un nenoziedzīgais par tiem smiesies:
20 «Fiendarn’ våre gjekk til grunns! Sjå elden øydde det dei leivde!»
Tiešām, izdeldēti ir mūsu ienaidnieki, un uguns aprijis viņu pārējo mantu.
21 Vert ven med honom, og få fred! So skal og lukka timast deg.
Meklē Viņa draudzību, tad paliksi mierā, no tā tev nāks labums.
22 Og tak so lærdom av hans munn, og legg deg ordi hans på hjarta!
Pieņem jel mācību no Viņa mutes un liec Viņa vārdus savā sirdī.
23 Vend um til Allvald, då du byggjest og jagar syndi frå ditt tjeld.
Ja tu atgriezīsies pie tā Visuvarenā un atmetīsi netaisnību tālu no sava dzīvokļa, tad tu tapsi uztaisīts.
24 Kast gullet ditt i moldi ned - Ofir-gull millom bekkjesteinar.
Liec pīšļos mantu un upes oļos zeltu,
25 Allvald skal vera då ditt gull og haugar utav sylv for deg.
Tad tas Visuvarenais tev būs par zeltu un Viņš tev būs par spožu sudrabu.
26 Då skal du frygda deg i Allvald, di åsyn lyfta upp til Gud.
Tad tu par to Visuvareno priecāsies un pacelsi uz Dievu savu vaigu.
27 Og når du ropar, vil han høyra, so du kann halda det du lovar.
Tu Viņu piesauksi, un Viņš tevi paklausīs, un tu maksāsi savus solījumus.
28 Det du deg etlar, skal du vinna, og ljos skal skina på din veg.
Ko tu apņemsies, tas tev notiks, un uz taviem ceļiem spīdēs gaišums.
29 Gjeng vegen ned, du ropar: «Upp!» Han hjelpar den bljug-øygde mann.
Kad iet uz leju, tad tu saki: uz augšu! Un Viņš izglābs to, kam noskumis vaigs.
30 Ja, ikkje-skuldfri mann han bergar, frelst vert han ved di reine hand.»
Viņš izpestīs to, kas nav nenoziedzīgs; tavu roku šķīstības dēļ tas taps izpestīts.