Jobs 13
1 Ja, allting hev mitt auga set og øyra høyrde og forstod;
Redzi, to visu mana acs redzējusi, mana auss dzirdējusi un to likusi vērā.
2 alt det de veit, det veit eg og; for dykk eg ei tilbake stend.
Ko jūs protat, to es arīdzan protu, jūs man neesat priekšā.
3 Men eg til Allvalds Gud vil tala, med Gud eg vil til retten ganga;
Bet es gribu runāt uz to Visuvareno, un man gribās aizbildināties tā stiprā Dieva priekšā.
4 Men de vil dekkja til med lygn, er berre ugagnslækjarar.
Jo tiešām, jūs esat melu runātāji, jūs visi esat nelietīgi dziednieki.
5 Å, gjev de vilde tegja still, so kunde det for visdom gjelda.
Kaut jūs pavisam klusu būtu, tas jums būtu par gudrību.
6 Høyr på den skrapa eg vil gjeva, merk når mi lippa åtak gjer!
Klausiet jel manu aizbildināšanos, un ņemiet vērā manas mutes tiesāšanos.
7 Vil de forsvara Gud med lygn? Vil de hans sak med urett verja?
Vai gribat netaisnību runāt Dieva labad un Viņa labad izteikt viltību?
8 Vil de for honom gjera mismun, og spela Guds sakførarar?
Vai Viņu gribat aizbildināt un Dievam būt pārstāvētāji?
9 Gjeng det dykk vel, når han dykk prøver? Kann de han narra som eit mennesk’?
Vai būs labi, kad Viņš jūs meklēs, vai Viņu pievilsiet, kā cilvēku pieviļ?
10 Han skal so visst dykk straffa strengt, um de slik mismunn gjer i løynd.
Sodīt Viņš jūs sodīs, ja jūs slepeni vaigu uzlūkojat.
11 Med høgdi si han skræmar dykk, hans rædsla yver dykk skal falla.
Vai Viņa augstība jūs neiztrūcinās un bailes no Viņa jums neuzkritīs?
12 Og dykkar kraft-ord vert til oska, og dykkar prov til blaute leir.
Jūsu mācības būs kā pelni, un jūsu augstie vārdi kā mālu kopas.
13 Teg stilt, lat meg tala ut, so fær det gå meg som det kann!
Palieciet man klusu, un es runāšu, lai man notiek, kas notikdams.
14 Kvi skuld’ eg ta mitt kjøt i tenner? Og halda livet mitt i handi?
Kāpēc man savu miesu bija zobos ņemt, un savu dvēseli likt savā rokā?
15 Han drep meg, ei eg ventar anna, mi ferd for han lik’vel eg hævdar.
Redzi, jebšu Viņš mani nokaus, taču es uz Viņu gribu cerēt, es tikai savus ceļus gribu aizbildināt Viņa priekšā.
16 Men ogso det skal hjelpa meg; hjå han fær ingen urein møta.
Jau tas man būs par pestīšanu, ka viltnieks Viņa priekšā nenāks.
17 So høyr då det eg segja vil; lat meg for dykkar øyro tala!
Klausāties, klausāties manus vārdus, un mana valoda lai skan jūsu ausīs.
18 Eg saki hev til rettes lagt; eg skal få rett, det veit eg visst.
Redzat jel, es esmu gatavs uz tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība.
19 Kven er det som med meg kann strida? Eg skulde tegja stilt og døy.
Kas ar mani varētu tiesāties? Patiesi tad es ciestu klusu un mirtu.
20 Tvo ting må du spara meg for; då løyner eg meg ikkje for deg:
Divas lietas tikai man nedari, tad es neapslēpšos Tavā priekšā.
21 Di hand lyt burt frå meg du taka, lat ei di rædsla skræma meg!
Lai Tava roka paliek tālu no manis, un Tava briesmība lai mani neizbiedē.
22 Stemn meg so inn! eg stend til svars; eller eg talar og du svarar.
Tad sauc, un es atbildēšu, vai es runāšu, un Tu atbildi man.
23 Kor mange brot og synder hev eg? Seg meg mi misgjerd og mi synd!
Cik man ir noziegumu un grēku? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus.
24 Kvifor vil du di åsyn løyna og for ein fiend’ halda meg?
Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un mani turi par Savu ienaidnieku?
25 Vil eit burtblåse blad du skræma? Forfylgja du eit visna strå? -
Vai Tu biedināsi šaubīgu lapu un vajāsi izkaltušus rugājus.
26 Når du idømer meg slik straff og let meg erva ungdoms synder
Jo Tu man nospriedi rūgtumus un lieci manīt manas jaunības noziegumus.
27 og legg i stokken mine føter, og vaktar alle mine vegar, slær krins um mine foteblad.
Tu lieci manas kājas siekstā un glūni uz visiem maniem ceļiem un ieslēdzi manas pēdas aplokā, -
28 Og det mot ein som morkna er, lik klædeplagg som mol et upp.
Un tomēr šis iznīkst kā trūdi, tā kā drēbe, ko kodes saēd.
