Salmenes 68

1 Til sangmesteren; av David; en salme, en sang. Gud reiser sig, hans fiender spredes, og de som hater ham, flyr for hans åsyn.

Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim dziedama. Lai Dievs ceļas, ka Viņa ienaidnieki top izklīdināti, un Viņa nīdētāji bēg Viņa priekšā.

2 Likesom røk drives bort, så driver du dem bort; likesom voks smelter for ild, forgår de ugudelige for Guds åsyn.

Izdzen tos, tā kā dūmi top izdzīti; tā kā vasks ugunī top kausēts, tāpat bezdievīgie ies bojā Dieva priekšā.

3 Og de rettferdige gleder sig, de jubler for Guds åsyn og fryder sig med glede.

Bet taisnie priecāsies un līksmosies Dieva priekšā, un no sirds dibina(dziļuma) priecāsies.

4 Syng for Gud, lovsyng hans navn, gjør vei for ham som farer frem på de øde marker, Herren er hans navn, og juble for hans åsyn!

Dziediet Dievam, dziediet Viņa vārdam, sataisiet ceļu Tam, kas brauc pa tuksnešiem. Viņa vārds ir Kungs, - un līksmojaties Viņa priekšā.

5 Farløses far og enkers dommer er Gud i sin hellige bolig.

Viņš ir bāriņu tēvs un atraitņu tiesnesis, Viņš ir Dievs Savā svētā dzīvoklī,

6 Gud gir de enslige hus, fører fanger ut til lykke; bare de gjenstridige bor i et tørt land.

Tāds Dievs, kas vientuļiem dod namā dzīvot, kas cietumniekus izved pie labklāšanās; bet atkāpējiem jādzīvo tukšumā.

7 Gud, da du drog ut foran ditt folk, da du skred frem gjennem ørkenen, (sela)

Dievs, kad Tu gāji Savu ļaužu priekšā, kad Tu staigāji tuksnesī, (Sela)

8 da bevet jorden, og himlene dryppet for Guds åsyn, Sinai der borte, for Guds, Israels Guds åsyn.

Tad zeme drebēja un debesis pilēja Dieva priekšā, un tas Sinaī, Tā Dieva priekšā, kas ir Israēla Dievs.

9 Et rikelig regn spredte du, Gud; din arv, den utmattede, styrket du.

Tu, Dievs, devi nolīt bagātam lietum; Savu iemantojamo tiesu, kas bija noguruši, Tu spirdzināji,

10 Ditt folk bosatte sig i landet; du laget det ved din godhet i stand for den elendige, Gud!

Ka Tava draudzīte tur var dzīvot; Tu, Dievs, atspirdzini bēdīgos ar Savu labumu.

11 Herren gir seierssang; stor er skaren av kvinner med gledesbudskap.

Tas Kungs dod vēsti ar lielu pulku priecas sludinātāju.

12 Hærenes konger flyr, de flyr, og hun som sitter hjemme, deler bytte.

Karaspēku ķēniņi bēga, tie bēga, un nama dzīvotāja izdalīja laupījumu.

13 Når I hviler mellem kveene, er det som en dues vinger, som er dekket med sølv, og hvis vingefjær har gullets grønnlige glans.

Kad lēģerī esat apmetušies, tad jūs spīdiet kā baložu spārni ar sudrabu apklāti, un kam ir spalvas kā zaļgans zelts.

14 Når den Allmektige spreder konger der, da sner det på Salmon.

Kad tas Visuvarenais tur ķēniņus izkaisa, tad ir balts kā sniegs uz Zalmona.

15 Et Guds fjell er Basans fjell, et fjell med mange tinder er Basans fjell.

Dieva kalns ir Basanas kalns, kalns ar daudz virsotnēm ir Basanas kalns.

16 Hvorfor ser I skjevt, I fjell med de mange tinder, til det fjell som Gud finner behag i å bo på? Herren skal også bo der evindelig.

Kāpēc jūs apskaužat, jūs augstie kalni to kalnu, kur Dievam patīk mājot? Tiešām, Tas Kungs tur dzīvos mūžam.

17 Guds vogner er to ganger ti tusen, tusen og atter tusen; Herren er iblandt dem, Sinai er i helligdommen.

Dieva ratu ir daudz tūkstošu tūkstoši, Tas Kungs ir viņu vidū, tā kā uz Sinaī Savā svētumā.

18 Du fór op i det høie, bortførte fanger, tok gaver blandt menneskene, også blandt de gjenstridige, for å bo der, Herre Gud!

Tu esi uzkāpis augstībā, cietumu Tu esi vedis cietumā, par dāvanām Tu esi dabūjis cilvēkus, arī atkāpējus, ka tie dzīvo, ak Kungs Dievs.

19 Lovet være Herren dag efter dag! Legger man byrde på oss, så er Gud vår frelser. (Sela)

Slavēts lai ir Tas Kungs, ikdienas Viņš nes mūsu nastu; Dievs ir mūsu pestīšana. (Sela)

20 Gud er oss en Gud til frelse, og hos Herren, Israels Gud, er det utganger fra døden.

Dievs mums ir Dievs, kas pilnīgi izpestī, un pie Tā Kunga Dieva ir izvešana no nāves.

21 Ja, Gud knuser sine fienders hode, den hårrike isse på ham som vandrer i sin syndeskyld.

Tiešām, Dievs sadauzīs pieri Saviem ienaidniekiem, un matu pilno galvu tiem, kas staigā savos noziegumos.

22 Herren sier: Fra Basan vil jeg hente tilbake, jeg vil hente tilbake fra havets dyp,

Tas Kungs saka, Es atvedīšu, Es atvedīšu atkal no Basanas, Es atvedīšu atkal no jūras dziļumiem.

23 forat din fot må stampe i blod, dine hunders tunge få sin del av fiendene.

Tādēļ tu mērksi savu kāju ienaidnieku asinīs, un tavi suņi tās laizīs.

24 De ser dine seierstog, Gud, min Guds, min konges, seierstog inn i helligdommen.

Tavi gājumi, ak Dievs, top redzēti, mana stiprā Dieva, mana ķēniņa, gājumi svētā vietā.

25 Foran går sangere, bakefter harpespillere midt imellem jomfruer som slår på pauke.

Dziedātāji iet papriekš, spēlētāji pakaļ bungotāju meitu starpā.

26 Lov Gud i forsamlingene, lov Herren, I som er av Israels kilde!

Teiciet Dievu, To Kungu, draudzes sapulcē, jūs, kas no Israēla avota.

27 Der er Benjamin, den yngste, som hersker over dem, Judas fyrster med sin skare, Sebulons fyrster, Naftalis fyrster.

Tur pār tiem valda mazais Benjamins, Jūda lielkungi ar saviem pulkiem, Zebulona lielkungi, Naftalus lielkungi.

28 Din Gud har tildelt dig styrke; styrk, Gud, det du har gjort for oss!

Tavs Dievs ir pavēlējis tavai valstij būt stiprai; stiprini, ak Dievs, ko Tu mums par labu esi darījis.

29 For ditt tempel i Jerusalems skyld skal konger komme til dig med gaver.

Tava nama dēļ Jeruzālemē ķēniņi Tev atnesīs dāvanas.

30 Skjell på dyret i sivet, på stuteflokken med folke-kalvene, som kaster sig ned for dig med sølvstykker! Han spreder folkene som har lyst til strid.

Rāj to zvēru niedrēs, to vēršu pulku ar tautu teļiem, lai tie zemē metās ar sudraba gabaliem. Viņš izklīdina tautas, kam tīk karot.

31 Veldige menn skal komme fra Egypten, Etiopia skal i hast utrekke sine hender til Gud.

Lieli kungi nāks no Ēģiptes, Moru zeme steigsies, izstiept savas rokas uz Dievu.

32 I jordens riker, syng for Gud, lovsyng Herren, (sela)

Jūs pasaules valstis, dziediet Dievam, dziediet Tam Kungam, (Sela)

33 ham som farer frem i himlenes himler, de eldgamle! Se, han lar sin røst høre, en mektig røst.

Tam, kas brauc pa debesu debesīm, kas no iesākuma. Redzi, Viņš dos Savam pērkonam spēcīgu skaņu.

34 Gi Gud makt! Over Israel er hans høihet, og hans makt i skyene.

Dodiet Dievam godu! Viņa augstība ir pār Israēli, un Viņa spēks pār augstiem padebešiem.

35 Forferdelig er du, Gud, fra dine helligdommer; Israels Gud, han gir folket makt og styrke. Lovet være Gud!

Dievs, Tu esi bijājams no Savas svētās vietas, Tu stiprais Israēla Dievs. Viņš dod tiem ļaudīm stiprumu un spēku, - slavēts lai ir Dievs!