Salmenes 66
1 Til sangmesteren; en sang, en salme. Rop med fryd for Gud, all jorden!
Dziesma dziedātāju vadonim. Gavilējiet Dievam, visa zeme!
2 Syng ut hans navns ære, gi ham ære til hans pris!
Dziediet Viņa vārda godībai, teiciet Viņa godu.
3 Si til Gud: Hvor forferdelige er dine gjerninger! For din store makts skyld skal dine fiender hykle for dig.
Sakait uz Dievu: kāds bijājams Tu esi Savos darbos! Tavi ienaidnieki Tev padosies Tavas lielās varas pēc.
4 All jorden skal tilbede dig og lovsynge dig, de skal lovsynge ditt navn. (Sela)
Lai visa zeme Tevi pielūdz un Tev dzied, lai dzied Tavam Vārdam! (Sela)
5 Kom og se Guds gjerninger! Han er forferdelig i gjerning mot menneskenes barn.
Nāciet un raugāt Dieva darbus. Viņš ir bijājams Savos darbos pie cilvēku bērniem.
6 Han gjorde havet om til tørt land, gjennem strømmen gikk de til fots; der gledet vi oss i ham.
Viņš pārvērta jūru par sausumu, kājām varēja iet caur upi; par to mēs iekš Viņa priecājamies.
7 Han hersker med sitt velde evindelig, hans øine gir akt på hedningene; de gjenstridige må ikke ophøie sig. (Sela)
Viņš valda mūžīgi ar Savu spēku, Viņa acis raugās uz tautām, Viņš atkāpējiem neļauj paaugstināties. (Sela)
8 I folkeslag, lov vår Gud og forkynn hans pris med høi røst,
Teiciet mūsu Dievu, jūs tautas, liekat dzirdēt Viņa teikšanas slavu.
9 han som holdt vår sjel i live og ikke lot vår fot vakle!
Viņš uztur dzīvas mūsu dvēseles un neliek slīdēt mūsu kājām.
10 For du prøvde oss, Gud, du renset oss, likesom de renser sølv.
Jo Tu, Dievs, mūs esi pārbaudījis; Tu mūs esi kausējis, kā sudrabu kausē.
11 Du førte oss inn i et garn, du la en trykkende byrde på våre lender.
Tu mums esi licis iekrist valgos, uz mūsu muguru Tu esi licis grūtu nastu.
12 Du lot mennesker fare frem over vårt hode; vi kom i ild og i vann. Men du førte oss ut til vederkvegelse.
Tu cilvēkiem esi licis celties pār mūsu galvu; mēs bijām nākuši ugunī un ūdenī, bet Tu mūs esi izvedis pie atspirgšanas.
13 Jeg vil gå inn i ditt hus med brennoffer, jeg vil gi dig det jeg har lovt,
Es iešu Tavā namā ar dedzināmiem upuriem, es Tev maksāšu savu apsolījumu,
14 det som gikk over mine leber, og som min munn talte i min nød.
Uz ko manas lūpas ir atdarījušās, un ko mana mute runājusi, kad man bija bail.
15 Jeg vil ofre dig brennoffere av fett kveg med duft av værer; jeg vil ofre okser tillikemed bukker. (Sela)
Es tev upurēšu taukus dedzināmos upurus ar kvēpināšanu no auniem; es Tev upurēšu vēršus ar āžiem. (Sela)
16 Kom, hør, alle I som frykter Gud; jeg vil fortelle hvad han har gjort mot min sjel.
Nāciet, klausāties visi, kas Dievu bīstaties: es jums izteikšu, ko Viņš darījis pie manas dvēseles.
17 Til ham ropte jeg med min munn, og lovsang var under min tunge.
Viņu es piesaucu ar savu muti, un Viņš tapa slavēts no manas mēles.
18 Hadde jeg urett for øie i mitt hjerte, så vilde Herren ikke høre.
Ja es netaisnību atrastu savā sirdī, tad Tas Kungs mani nebūtu klausījis.
19 Men Gud har hørt, han har aktet på mitt bønnerop.
Bet tiešām, Dievs ir klausījis, manas lūgšanas balsi Viņš ņēmis vērā.
20 Lovet være Gud, som ikke avviste min bønn og ikke tok sin miskunnhet fra mig!
Slavēts Dievs, kas nav atmetis manu lūgšanu, nedz novērsis Savu žēlastību no manis.
