Salmenes 129

1 En sang ved festreisene. Meget har de trengt mig fra min ungdom av - så sie Israel -

Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;

2 meget har de trengt mig fra min ungdom av; men de har ikke fått overhånd over mig.

Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.

3 Min rygg har plogmenn pløid, de har gjort sine furer lange.

Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.

4 Herren er rettferdig, han har avhugget de ugudeliges rep.

Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.

5 De skal bli til skamme og vike tilbake alle de som hater Sion,

Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.

6 de skal bli som gress på takene, som er visnet før det blir rykket op:

Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,

7 Høstmannen fyller ikke sin hånd, ei heller den som binder kornbånd, sitt fang.

Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.

8 Og de som går forbi, sier ikke: Herrens velsignelse være over eder, vi velsigner eder i Herrens navn!

Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.