Salmenes 103
1 Av David. Min sjel, lov Herren, og alt som i mig er, love hans hellige navn!
Dāvida dziesma. Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas iekš manis, Viņa svēto vārdu.
2 Min sjel, lov Herren og glem ikke alle hans velgjerninger!
Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev laba darījis.
3 Han som forlater all din misgjerning, som læger alle dine sykdommer,
Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedina visas tavas vainas.
4 han som forløser ditt liv fra graven, som kroner dig med miskunnhet og barmhjertighet,
Viņš izglābj tavu dzīvību no samaitāšanas un pušķo tevi ar žēlastību un apžēlošanām.
5 han som metter din sjel med det som godt er, så du blir ung igjen likesom ørnen.
Viņš pieēdina tavu muti ar labumu, ka tu atjaunojies kā ērglis.
6 Herren gjør rettferd og rett mot alle undertrykte.
Tas Kungs izdod taisnību un tiesu visiem, kas top apbēdināti.
7 Han kunngjorde sine veier for Moses, sine gjerninger for Israels barn.
Viņš Mozum darījis zināmus Savus ceļus, Israēla bērniem Savus darbus.
8 Herren er barmhjertig og nådig, langmodig og rik på miskunnhet.
Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un no lielas žēlastības.
9 Han går ikke alltid i rette og gjemmer ikke på vrede evindelig.
Viņš ķildu neturēs mūžam un nedusmosies mūžīgi.
10 Han gjør ikke med oss efter våre synder og gjengjelder oss ikke efter våre misgjerninger.
Viņš mums nedara pēc mūsu grēkiem un mums nemaksā pēc mūsu noziegumiem.
11 For så høi som himmelen er over jorden, er hans miskunnhet mektig over dem som frykter ham.
Jo cik augstas debesis ir pār zemi, tik spēcīga Viņa žēlastība pār tiem, kas Viņu bīstas.
12 Så langt som øst er fra vest, lar han våre misgjerninger være langt fra oss.
Cik tālu rīti no vakariem, tik tālu Viņš liek mūsu pārkāpumus nost no mums.
13 Som en far forbarmer sig over sine barn, forbarmer Herren sig over dem som frykter ham.
Tā kā tēvs apžēlojās par bērniem, tā Tas Kungs žēlo tos, kas Viņu bīstas.
14 For han vet hvorledes vi er skapt, han kommer i hu at vi er støv.
Jo Viņš zin, kāds radījums mēs esam, Viņš piemin, ka mēs esam pīšļi.
15 Et menneskes dager er som gresset; som blomsten på marken, således blomstrer han.
Cilvēks savā dzīvībā ir kā zāle, viņš zied kā puķe laukā.
16 Når vinden farer over ham, er han ikke mere, og hans sted kjenner ham ikke mere.
Kad vējš pār to pāriet, tad viņas vairs nav, un viņas vietu vairs nepazīst.
17 Men Herrens miskunnhet er fra evighet og inntil evighet over dem som frykter ham, og hans rettferdighet mot barnebarn,
Bet Tā Kunga žēlastība paliek mūžīgi mūžam pār tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa taisnība līdz bērnu bērniem
18 mot dem som holder hans pakt, og dem som kommer hans bud i hu, så de gjør efter dem.
Pie tiem, kas Viņa derību tur un Viņa baušļus piemin, ka tie tos dara.
19 Herren har reist sin trone i himmelen, og hans rike hersker over alle ting.
Tas Kungs ir stiprinājis Savu godības krēslu debesīs, un Viņa valstība valda pār visu.
20 Lov Herren, I hans engler, I veldige i makt, som fullbyrder hans ord, idet I adlyder hans ords røst!
Teiciet To Kungu, Viņa eņģeļi, jūs stiprie karotāji, kas Viņa vārdu izdara, klausīdami Viņa vārda balsi.
21 Lov Herren, alle hans hærskarer, I hans tjenere som gjør hans vilje!
Teiciet To Kungu, visi Viņa spēcīgie pulki, jūs Viņa sulaiņi, kas dara pēc Viņa prāta.
22 Lov Herren, alle hans gjerninger, på alle steder hvor han hersker! Min sjel, lov Herren!
Teiciet To Kungu, visi Viņa darbi visās vietās, kur Viņš valda. Teici To Kungu, mana dvēsele.
