Valumi 8
1 Ndi hinu, kawaka kuhamuliwa mbunu kwa vala vevawungini na Kilisitu Yesu.
Tad nu nav nekādas pazudināšanas tiem, kas ir iekš Kristus Jēzus, kas nestaigā pēc miesas, bet pēc Gara.
2 Muni, mukuwungana na Yesu Kilisitu, Malagizu ga Mpungu Msopi mweileta wumi kwa yinigombwili kuhuma mu malagizu ga kumbudila Chapanga na lifwa.
Jo tā dzīvības Gara bauslība iekš Kristus Jēzus mani ir atsvabinājusi no grēka un nāves bauslības.
3 Chapanga akitili lijambu lila langahotoleka kuhengeka na Muhilu ndava ya mnogo uhakau wetavelekiwi nawu, wewayikitili Malagizu genago kuvya ganyong'onyo. Chapanga amtumili Mwana waki ngamwene mweavi na higa ngati tete vetibuda, muni ahukumwayi kubuda, na kwa higa yaki yeniyo akakomekesa kubuda.
Jo kad tas bauslībai nebija iespējams, tāpēc ka tā caur miesu bija nespēcīga, tad Dievs ir sūtījis Savu paša Dēlu grēcīgas miesas līdzībā un grēka dēļ un grēku pazudinājis iekš miesas,
4 Chapanga akitili chenichi muni gala gegiganikiwa na Malagizu ga Musa gahengekayi mugati yitu neju, tete vetitama kwa makakala ga Mpungu Msopi ndi lepi kwa makakala ga mnogo uhakau wetivelekiwi nawu.
Ka bauslības taisnība taptu piepildīta iekš mums, kas nestaigājam pēc miesas, bet pēc Gara.
5 Muni, vala vevitama kulandana na mnogo uhakau wa wakuvelekewa nawu maholo gavi gitalaliwa na mnogo uhakau wenuwo. Nambu vala vevitama kulandana na uganu wa Mpungu Msopi, vitalaliwa na gala geigana Mpungu Msopi,
Jo tie, kas ir pēc miesas, tie domā uz to, kas patīk miesai; bet tie, kas pēc Gara, uz to, kas patīk Garam.
6 maholo gegilongoswa na mnogo uhakau wakuvelekewa nawu weyileta lifwa, nambu uholalelu wewilongoswa na Mpungu Msopi uleta wumi na uteke.
Jo miesas prāts ir nāve; un Gara prāts ir dzīvība un miers.
7 Mundu, mweitalaliwa na maholo ga mnogo uhakau weavelikwi nawu ivya likoko wa Chapanga. Ndava muni ilanda lepi Malagizu ga Chapanga mewa akuyiyidakila lepi.
Tāpēc ka miesas prāts ir naids pret Dievu; jo tas Dieva bauslībai nepaklausa un arī nespēj.
8 Vandu vevilongoswa na mnogo uhakau wa higa yeavelekiwi nayu nakuhotola kumganisa Chapanga.
Bet tie, kas pēc miesas dzīvo, nevar Dievam patikt.
9 Nambu nyenye Mpungu wa Chapanga akatama mugati yinu yati mwilongoswa lepi na mnogo uhakau wa higa weavelekiwi nawu nambu mwilongoswa na mpungu. Ngati mundu yoyoha avi lepi na mpungu wa Kilisitu, mwenuyo lepi wa Kilisitu,
Bet jūs nedzīvojiet pēc miesas, bet pēc Gara, ja tikai Dieva Gars iekš jums mīt; bet ja kam Kristus Gara nav, tas Viņam nepieder.
10 Nambu ngati Kilisitu avili mugati yinu, mpungu akuvapela wumi muni nyenye muvalangiwi ubwina palongolo ya Chapanga. Hati ngati higa yinu yati yifwa ndava ya kubuda nyenye mwakona mumi.
Bet ja Kristus ir iekš jums, tad miesa gan ir nedzīva grēka dēļ, bet Tas Gars ir dzīvība taisnības dēļ.
11 Ngati Mpungu wa Chapanga mweamuyukisi Yesu kuhuma mulifwa itama mugati yinu, ndi mwenuyo mwamuyukisi Kilisitu mewawa yati akuiyukisa higa yinu yeyifwa. Yati ikita chenicho mu njila ya Mpungu waki wewitama mugati yinu.
Bet ja Tā Gars, kas Jēzu ir uzmodinājis no miroņiem, iekš jums mīt, tad Tas, kas Kristu ir uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstamas miesas darīs dzīvas caur Savu Garu, kas iekš jums mīt.
12 Hinu ndi, valongo vangu, tivii na lihengu, tiganikiwa lepi kutama ngati mnogo witu uhakau wetivelekiwi nawu chewigana titama.
Tad nu mēs, brāļi, esam parādnieki ne miesai, ka pēc miesas būtu jādzīvo.
13 Ndava muni, mukatama ngati higa cheyigana chakaka yati mwifwa. Nambu ngati mkagakoma matendu ginu gahakau mu njila ya Mpungu Msopi, yati mwivya muwumi.
Ja jūs pēc miesas dzīvojiet, tad jūs mirsiet, bet ja jūs caur To Garu miesas darbošanās nonāvējat, tad jūs dzīvosiet.
14 Ndava muni voha vevilongoswa na Mpungu wa Chapanga ndi vana va Chapanga.
Jo cik no Dieva Gara top vadīti, tie ir Dieva bērni.
15 Ndava muni, mwampokili lepi Mpungu mweakuvakita vavanda kangi mweakuvayogofya, nambu mwampokili Mpungu mweakuvakita vana va Chapanga. Ndi tikumkemela Chapanga “Aba,” Ndi mana yaki “Dadi!”
Jo jūs neesat dabūjuši kalpošanas garu, ka jums atkal jābīstas, bet jūs esat dabūjuši dievbērnības Garu, caur ko mēs saucam: Abba, Tēvs.
16 Mpungu wa Chapanga mwene iwungana na mpungu witu na ijova kuvya chakaka tete ndi tavana va Chapanga.
Tas Gars pats apliecina līdz ar mūsu garu, ka esam Dieva bērni;
17 Hinu, yikavya tete tavana vaki, ndi vahali va Chapanga yati tipokela vindu vyeativikili Chapanga pamonga na Kilisitu, muni tikang'aikayi pamonga nayu mewawa yati tihanganila nayu muukulu waki.
Bet ja bērni, tad arī mantinieki, proti Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki, ja tikai līdz ciešam, ka arī līdz topam pagodināti.
18 Nilola kuvya mang'ahiso ga lukumbi ulu lwa hinu katu chindu lepi ngati tiwanangisa na ukulu weugubukuliwa kwitu.
Jo es turu, ka šī laika ciešanas neatsver to godību, kas mums taps parādīta.
19 Viumbi vyoha vilindila kwa mnogo uvaha Chapanga avamanyisa vana vaki.
Jo tie radījumi ilgodamies gaida uz Dieva bērnu parādīšanu.
20 Ndava muni, viumbi vyoha vyabadiliswi na kuvya vyangali mana, lepi kwa kugana vyene nambu vyakitiwi kwa uganu wa Chapanga, Hati naha livii huvalila,
Jo tie radījumi ir padoti nīcībai, ne pēc savas gribēšanas, bet Tā dēļ, kas tos tai ir padevis uz cerību,
21 muni viumbi na vyene yati vilekekeswa kuhuma mu uvanda wa kuhalibika, na viyingila muukulu wa kulekewa kwa vana va Chapanga.
Jo arī tie radījumi paši taps atsvabināti no iznīcības kalpošanas uz Dieva bērnu godības svabadību.
22 Muni timanyili mbaka hinu, viumbi vyoha ving'ita kwa mvinisu ngati lipyanda la kuveleka mwana.
Jo mēs zinām, ka visi radījumi kopā nopūšās un kopā mokās līdz šim.
23 Nambu lepi viumbi vyenivyo ndu, hati tete vetivili na Mpungu mwenuyo, mweavili njombi ya kutumbula ya Chapanga, mewawa cha mugati ting'ita kwa lipyanda, tilindila kwa mnogo ligono lila Chapanga leakutigubukula tete kuvya vana vaki chakaka na kuying'anamusa higa zitu kuvya zamupya.
Un ne vien tie, bet arī mēs paši, kam Tā Gara pirmība ir, mēs paši arīdzan nopūšamies pie sevis, gaidīdami uz to bērnību, uz mūsu miesas atpestīšanu.
24 Muni tisanguliwi nambu takona tivii na huvalila yeniyi. Nambu chindu chechihuvaliwi chakalolekana, lepi huvalila kavili. Ndi mundu yoki ihuvalila chindu chila cheavili nachu?
Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet cerība, kas ir redzama, nav cerība; jo ko kas redz, kā tas to var cerēt?
25 Ngati tikuchihuvalila chila tangachiwona, ndi tikuchilindila kwa kusindimala.
Bet ja mēs ceram, ko neredzam, tad mēs uz to gaidām ar paciešanu.
26 Mewawa, na mwene Mpungu Msopi akutitangatila mu kulenda kwitu. Muni timanyi lepi cheyiganikiwa tiyupayi, na Mpungu mwene akutiyupila tete kwa Chapanga kwa kung'ita kwa malovi gangajoveka.
Tāpat arī Tas Gars mūsu vājībai nāk palīgā; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt, kā piederas, bet Tas Gars pats mūs aizstāv ar neizrunājamām nopūtām.
27 Ni mwene Chapanga mweilola mbaka mumitima ya vandu, amanyili uholalelu lwa Mpungu, muni Mpungu akuvayupila vandu va Chapanga, kulandana na uganisu wa Chapanga.
Un Tas, kas sirdis pārmeklē, zin, kas ir Tā Gara prāts, jo Tas pēc Dieva prāta tos svētos aizstāv.
28 Chakaka timanyili mu mambu goha Chapanga ihenga lihengu kwa chiyonjokesu cha vala vevakumgana, vala vevakemeliwi kuhenga gala geigana mwene gahengekayi.
Un mēs zinām, ka tiem, kas Dievu mīl, visas lietas nāk par labu, tiem, kas pēc Viņa nodoma ir aicināti.
29 Muni avo Chapanga avamanyili kutumbula kadeni, ndi avahagwili vawananganayi na Mwana waki, muni mwana avyayi wa kutumbula pagati ya valongo vamahele.
Jo kurus Viņš papriekš paredzējis, tos Viņš arī papriekš ir nolicis, lai Viņa Dēla ģīmim būtu līdzīgi, ka Tas būtu tas pirmdzimtais starp daudz brāļiem.
30 Ndi, vala Chapanga avahagwili, mewawa avakemili, na venavo veavakemili vabwina palongolo yaki na venavo vevakitili vabwina ndi akahanganila nawu muukulu waki.
Bet kurus Viņš papriekš nolicis, tos Viņš arī aicinājis; un kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; un kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis.
31 Pa genago goha, tijovayi kyani kangi? Ngati Chapanga avili upandi witu, yani mweihotola kutidivalila?
Ko lai nu par to sakām? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?
32 Chapanga amuhengili lepi lipyana hati mwana waki, ndi amuwusili ndava ya tavoha tete. Wu, ngati atipelili mwana waki wu, akutipela lepi waka mambu goha pamonga nayu?
Jo Viņš arī Savu paša Dēlu nav taupījis, bet To par mums visiem nodevis, kā Viņš mums ar To nedāvinās visas lietas?
33 Yani mweakuvatakila vandu vahaguliwa va Chapanga? Chapanga mwene akuvawusila kuhoka!
Kas apsūdzēs Dieva izredzētos? Dievs ir, kas taisno.
34 Yani mwakuvahukumwa? Lepi Kilisitu Yesu! Muni Kilisitu Yesu ndi mweafwili, neju pa genago ayukili kuhuma lifwa na itama upandi wa kulyela wa Chapanga. Mwene yati akutiyupila kwa Chapanga!
Kas pazudinās? Kristus ir nomiris, bet vēl vairāk, Viņš arī uzmodināts; Viņš ir pie Dieva labās rokas, Viņš mūs arī aizstāv.
35 Yani mweihotola kutilekenganisa na uganu wa Kilisitu? Wu, mang'ahiso, amala mtahu amala mvinisu amala njala amala changali nyula amala kuyokiwa amala lifwa?
Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai bēdas, vai bailība, vai vajāšana, vai bads, vai plikums, vai liksta, vai zobens?
36 Ngati Mayandiku Gamsopi chegijova, “Ndava yaku, titama mumtahu wa lifwa muhi mbaka kilu, tiwanangana ngati limbelele lelihamba kuhinjwa.”
Tā kā ir rakstīts: “Tevis dēļ mēs topam nāvēti augu dienu; mēs esam turēti līdzi kaujamām avīm.”
37 Nambu mu mambu goha tete tihotola, kangi neju ya kuhotola kwa mwene mweatiganili.
Bet visās šinīs lietās mēs pārpārim uzvaram caur to, kas mūs ir mīlējis.
38 Muni nene nimanyili chakaka kawaka chindu chechihotola kutilekanganisa na uganu wa Chapanga, lepi lifwa, amala wumi, lepi vamitumu va kunani kwa Chapanga, amala makakala, lepi vindu vya hinu amala vyevibwela,
Jo es zinu tiešām, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne valdības, ne spēki, ne klātbūdamas, ne nākamas lietas,
39 lepi gegavi kunani, amala gegavi pahi amala chochoha chechiwumbiwi chechihotola kutilekanganisa na uganu wa Chapanga weuvili witu mugati ya Kilisitu Yesu BAMBU witu.
Ne augstums, ne dziļums, nedz cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir iekš Kristus Jēzus, mūsu Kunga.
