U-Esta 5
1 Kwasekusithi ngosuku lwesithathu uEsta wagqoka ezobundlovukazi, wema egumeni elingaphakathi lendlu yenkosi, maqondana lendlu yenkosi. Inkosi yayihlezi esihlalweni sobukhosi sombuso wayo endlini yesikhosini iqondene lomnyango wendlu.
Tad Estere apģērbās trešā dienā kā ķēniņiene un gāja ķēniņa nama iekšējā pagalmā, ķēniņa namam pretī; un ķēniņš sēdēja uz sava goda krēsla ķēniņa namā, tām nama durvīm pretī.
2 Kwasekusithi inkosi ibona uEsta indlovukazi emi egumeni, wazuza umusa emehlweni ayo; inkosi yasimelulela uEsta intonga yobukhosi yegolide eyayisesandleni sayo. Wasesondela uEsta wathinta isihloko sentonga yobukhosi.
Un kad ķēniņš redzēja ķēniņieni Esteri pagalmā stāvam, tad tā atrada žēlastību priekš viņa acīm, tā ka ķēniņš to zelta scepteri, kas bija viņa rokā, Esterei piesniedza, un Estere piegāja un aizskāra sceptera galu.
3 Inkosi yasisithi kuye: Ulani, ndlovukazi Esta? Lesicelo sakho siyini? Uzasinikwa ngitsho kuze kube yingxenye yombuso.
Tad ķēniņš uz viņu sacīja: kas tev kait, ķēniņiene Estere, jeb ko tu prasi? Un pat valsts viena puse tev taps dota.
4 UEsta wasesithi: Uba kukuhle enkosini, kayize inkosi loHamani edilini engiyenzele lona.
Tad Estere sacīja: ja ķēniņam patīk, tad lai ķēniņš un Amans šodien nāk uz tām dzīrēm, ko es viņam esmu sataisījusi.
5 Inkosi yasisithi: Phangisisani uHamani ukuthi enze ilizwi likaEsta. Ngakho yeza inkosi loHamani edilini uEsta ayelenzile.
Un ķēniņš sacīja: lai Amans steidzās un dara pēc Esteres vārda. Kad nu ķēniņš un Amans nāca uz tām dzīrēm, ko Estere bija sataisījusi,
6 Inkosi yasisithi kuEsta edilini lewayini: Siyini isicelo sakho? Njalo uzasinikwa. Siyini-ke isifiso sakho? Kuzakwenziwa ngitsho kuze kube yingxenye yombuso.
Tad ķēniņš sacīja uz Esteri vīnu dzerot: ko tu lūdzi, tas tev taps dots, un ko tu prasi, tam būs notikt, arī līdz pusvalstij.
7 UEsta wasephendula wathi: Isicelo sami lesifiso sami yilokhu:
Tad Estere atbildēja un sacīja: mana lūgšana un mana prasīšana ir šī.
8 Uba ngithole umusa emehlweni enkosi, futhi uba kukuhle enkosini ukupha isicelo sami lokwenza isifiso sami, inkosi loHamani kabeze edilini engizalenzela bona. Kusasa-ke ngizakwenza njengokwelizwi lenkosi.
Ja esmu atradusi žēlastību priekš ķēniņa un ja ķēniņam ir pa prātam, manu lūgšanu man dot un darīt, ko es prasīšu, tad lai ķēniņš un Amans nāk uz tām dzīrēm, ko es tiem sataisīšu, tad es rītu darīšu pēc ķēniņa vārda.
9 UHamani wasephuma mhlalokho ethokoza elenhliziyo enhle. Kodwa uHamani ebona uModekhayi esangweni lenkosi ukuthi kasukumanga lokuthi kamthuthumelelanga, uHamani wagcwala ulaka ngoModekhayi.
Tad Amans tai dienā izgāja līksms un ar labu prātu. Bet kad Amans Mardakaju redzēja ķēniņa vārtos, ka tas necēlās un priekš viņa nelocījās, tad Amans palika dusmu pilns pret Mardakaju, tomēr viņš savaldījās.
10 Kodwa uHamani wazithinta, wafika endlini yakhe; wasethuma walanda abangane bakhe loZereshi umkakhe.
Un tas nāca savā namā, un sūtīja un lika nākt saviem draugiem līdz ar Zeresu, savu sievu.
11 UHamani wasebalandisela udumo lwenotho yakhe, lobunengi bamadodana akhe, lakho konke inkosi eyayimkhulise ngakho, leyamphakamisa ngakho phezu kweziphathamandla lenceku zenkosi.
Un Amans tiem izteica savas bagātības godu un savu dēlu pulku, un visu, kā ķēniņš viņu bija paaugstinājis, un kā tas viņu bija pacēlis pār tiem lielkungiem un ķēniņa kalpiem.
12 UHamani wasesithi: Yebo, uEsta indlovukazi kangenisanga muntu kanye lenkosi edilini alenzileyo ngaphandle kwami; njalo lakusasa nginxuselwe kuye lenkosi.
Un Amans sacīja: un ķēniņiene Estere nevienam nav likusi nākt līdz ar ķēniņu uz tām dzīrēm, ko tā ir sataisījusi, kā man vien, un arī uz rītu no viņas esmu aicināts līdz ar ķēniņu.
13 Kanti konke lokhu kakungenelisi ngalutho ngaso sonke isikhathi ngibona uModekhayi umJuda ehlezi esangweni lenkosi.
Bet viss tas man nav gana, kamēr es to Jūdu Mardakaju redzu sēžam ķēniņa vārtos.
14 UZereshi umkakhe labo bonke abangane bakhe basebesithi kuye: Kakwenziwe ugodo ubude obuzingalo ezingamatshumi amahlanu; kusasa-ke uthi enkosini kabalengise uModekhayi kulo, ubusungena lenkosi edilini uthokozile. Njalo loludaba lwalulungile phambi kukaHamani, waselwenza ugodo.
Tad viņa sieva Zeresa un visi viņa draugi uz to sacīja: lai uzceļ koku piecdesmit olektis augstumā, un saki rītu ķēniņam, ka Mardakaju pie tā būs pakārt, un tad ej līksms ar ķēniņu uz dzīrēm. Un šis padoms patika Amanam, un viņš to koku lika uzcelt,
