ယောဘ 41
Vai tu levijatanu vari ķert ar makšķeri, jeb viņa mēli ar dziļi iemestu virvi?
Vai tu viņam riņķi māki likt nāsīs un ar asmeni izdurt viņa žaunas?
Vai tu domā, ka tas tevis daudz lūgsies un labus vārdus uz tevi runās?
4 ၄ သင်နှင့်ဝန်ခံခြင်း ပဋိညာဉ်ကို ပြုလိမ့်မည် လော။ သင်၏အမှုကို အစဉ်ဆောင်ရွက်စေခြင်းငှါ သူ့ကို ခန့်ထားမည်လော။
Vai viņš derēs derību ar tevi, ka tu viņu vari ņemt par mūžīgu vergu?
Vai tu ar viņu varēsi spēlēties kā ar putniņu, jeb viņu saistīsi savām meitām?
6 ၆ သင်၏အပေါင်းအဘော်တို့သည် သူ့ကိုဝိုင်း၍ စားသောက်ပွဲခံကြလိမ့်မည်လော။ ကုန်သည်တို့တွင် ဝေကြလိမ့်မည်လော။
Vai zvejnieku biedrībā viņu pārdod, vai viņu izdala pircējiem?
Vai tu viņa ādu vari piedurt pilnu ar šķēpiem, jeb viņa galvu ar žebērkļiem?
Kad tu savu roku viņam pieliksi, tad pieminēsi, kāds tas karš, un vairs to nedarīsi.
Redzi, tāda cerība ir velti; jau viņu ieraugot krīt gar zemi.
Neviens nav tik drošs, viņu kaitināt, - kas tad būtu, kas Man varētu celties pretim?
11 ၁၁ ငါသည် ကျေးဇူးတုံ့ပြုရမည်အကြောင်း အဘယ် သူသည် ငါ၌ ကျေးဇူးပြုဘူးသနည်း။ မိုဃ်းကောင်းကင် အောက်၌ ရှိသမျှတို့သည် ငါ၏ ဥစ္စာဖြစ်ကြ၏။
Kas Man ko laba papriekš darījis, ka Man to bija atmaksāt? Kas ir apakš visām debesīm, tas Man pieder.
Un lai vēl pieminu viņa locekļus, stiprumu un viņa vareno augumu.
Kas drīkstētu viņa bruņas atsegt, kas līst viņa zobu starpā?
Kas viņa vaiga žokļus var atplēst? Ap viņa zobiem ir briesmas.
Lepni ir viņa bruņu zvīņas, cieti kā ar zieģeli saspiesti kopā.
Viens tik tuvu pie otra, ka ne vējš netiek starpā.
Tie līp viens pie otra, un turas kopā, ka nešķiras.
Viņš šķauda ugunis, un viņa acis ir kā rīta blāzmas stari.
No viņa mutes šaujās ugunis, degošas dzirksteles no tās izlec.
No viņa nāsīm iziet dūmi kā no verdoša poda un katla.
Viņa dvaša varētu iededzināt ogles, un liesmas iziet no viņa mutes.
Viņa kakls ir visai stiprs, un viņa priekšā lec bailes.
Viņa miesas locekļi kā sakalti, tie turas cieti kopā, ka nevar kustināt.
Viņa sirds ir cieta kā akmens un cieta kā apakšējais dzirnu akmens.
25 ၂၅ သူထသောအခါ ခွန်အားကြီးသောသူတို့သည် ကြောက်လန့်ကြ၏။ ကြောက်လန့်အားကြီးသောကြောင့် အရူးကဲ့သို့ ဖြစ်ကြ၏။
Kad viņš ceļas, tad stiprie izbīstas, no bailēm tie paģībst.
Kad viņam cērt ar zobenu, tas nekož, nedz šķēps, ne bulta, ne žebērklis.
Dzelzs priekš viņa kā salmi, un varš kā sapraulējis koks.
28 ၂၈ လေးနှင့်ပစ်၍ သူ့ကိုမပြေးစေနိုင်။ လောက်လွှဲ နှင့်ပစ်သောကျောက်ခဲတို့သည် သူ၌ အမှိုက်ကဲ့သို့ ဖြစ်ကြ၏။
Bulta viņu neaiztrieks; lingas akmeņi viņam ir kā pelus.
Lielas bozes viņam ir kā pelus, viņš smejas, kad šķēps svelpj.
Viņa pavēderē asi kasīkļi, un kā ar ecešām viņš brauc pa dubļiem.
Viņš dara, ka dziļumi verd kā pods, un sajauc jūru kā zalves virumu.
Kur viņš gājis ceļš spīd; tie ūdens viļņi ir kā sudraboti.
Virs zemes cits viņam nav līdzinājams, viņš tāds radīts, ka nebīstas.
34 ၃၄ ကြီးမြင့်သောအရာရှိသမျှတို့ကို မထီမဲ့မြင်ပြု တတ်၏။ မာနထောင်လွှားသောသူအပေါင်းတို့အပေါ်၌ မင်းဖြစ်သည်ဟု မိန့်တော်မူ၏။
Viss, kas ir augsts, viņam nav nekas; viņš visu lepno zvēru ķēniņš.
