Waiata 129

1 He waiata; he pikitanga. He ki tenei ma Iharaira, Ka maha a ratou tukinotanga i ahau o toku tamarikitanga ake;

Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;

2 Ka maha a ratou tukinotanga i ahau o toku tamarikitanga ake; heoi kihai ahau i taea e ratou.

Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.

3 I parautia toku tuara e nga kaiparau; he roa a ratou parautanga.

Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.

4 He tika ta Ihowa: motu pu i a ia nga aho a te hunga kino.

Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.

5 Kia whakama, kia whakahokia ki muri, te hunga katoa e kino nei ki Hiona.

Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.

6 Kia rite ratou ki te tarutaru i nga tuanui, e memenge nei i te mea kiano i tupu ake.

Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,

7 E kore nei e ki te ringa o te kaikoti, te uma hoki o te kaipaihere.

Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.

8 E kore ano te hunga e haere ana i te taha e mea, Kia tau ki a koutou te manaaki a Ihowa: ko ta matou manaaki tenei ki a koutou i runga i te ingoa o Ihowa.

Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.