Waiata 128

1 He waiata; he pikitanga. Ka hari nga tangata katoa e wehi ana i a Ihowa: e haere ana i ana ara.

Svētku dziesma. Svētīgs ikviens, kas To Kungu bīstas un staigā viņa ceļos.

2 E kai hoki koe i te mahinga a ou ringa: e hari koe, a ka tau te pai ki a koe.

Tu mitināsies no savu roku darba; svētīgs tu esi, tev labi klājās.

3 E rite tau wahine ki te waina hua, i roto rawa i tou whare: au tamariki ki nga mahuri oriwa, i nga taha o tau tepu.

Tava sieva būs kā auglīgs vīna koks ap tavu namu, tavi bērni kā eļļas zari ap tavu galdu.

4 Na he pera te manaaki mo te tangata e wehi ana i a Ihowa.

Redzi, tā ir svētīts tas vīrs, kas To Kungu bīstas.

5 Ka Manaakitia koe e Ihowa i Hiona; a e kite koe i te pai o Hiruharama i nga ra katoa e ora ai koe.

Tas Kungs lai tevi svētī no Ciānas, ka tu redzi Jeruzālemes labumu visas savas mūža dienas,

6 Ae, e kite koe i nga tamariki a au tamariki. Kia mau te rongo ki a Iharaira.

Un redzi savu bērnu bērnus: Miers lai ir pār Israēli.