Waiata 126

1 He waiata; he pikitanga. I ta Ihowa whakahokinga mai i nga pononga o Hiona i rite matou ki te hunga e moehewa ana.

Svētku dziesma. Kad Tas Kungs atkal atveda Ciānas cietumniekus, tad mēs bijām tā kā kas sapņus redz;

2 Katahi to matou mangai ka ki i te kata, to matou arero hoki i te waiata: katahi ka korerotia i roto i nga tauiwi, He nui nga mahi a Ihowa ki a ratou.

Tad mūsu mute bija pilna smiešanās un mūsu mēle pilna gavilēšanas; tad sacīja starp pagāniem: Tas Kungs lielas lietas pie šiem ir darījis.

3 He mea nunui a Ihowa i mea ai mo tatou, a e koa ana tatou.

Tas Kungs lielas lietas pie mums ir darījis, par to priecājamies.

4 E Ihowa, whakahokia matou i te whakarau: kia pera me nga awa o te tonga.

Ak Kungs, atved atpakaļ mūsu cietumniekus, kā upes dienvidu zemē!

5 Ko te hunga e rui ana i runga i te roimata, ka kokoti i runga i te hari.

Kas ar asarām sēj, ar gavilēšanu pļaus;

6 Ahakoa haere tangi atu ia me te kawe i ana purapura hei whakatokanga; tera ia e haere hari mai ano me te mau mai i ana paihere.

Tie aiziet un raud, dārgu sēklu nesdami, bet tiešām ar prieku tie atkal nāks un nesīs savus kūlīšus.