Waiata 122

1 He waiata; he pikitanga. Na Rawiri. I koa ahau i ta ratou meatanga mai ki ahau; Tatou ka haere ki te whare o Ihowa.

Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.

2 E tu ana o matou waewae ki ou tatau, e Hiruharama:

Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.

3 Ko te hanganga o Hiruharama, rite tonu ki to te pa kua tuhonohonoa ki a ia ano.

Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,

4 Haereere ana ki reira nga iwi, nga iwi o Ihowa, ki to Iharaira whakaaturanga, ki te whakawhetai ki te ingoa o Ihowa.

Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.

5 Kua whakaturia hoki ki reira nga torona whakawa, nga torona o te whare o Rawiri.

Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.

6 Inoia he ata noho mo Hiruharama: ka whiwhi ki te pai te hunga e aroha ana ki a koe.

Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.

7 Kia mau te rongo ki ou taiepa, me te pai ki ou whare kingi.

Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.

8 He mea mo oku teina, mo oku hoa, taku e mea nei, Kia mau te rongo ki roto ki a koe.

Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.

9 He whakaaro ki te whare o Ihowa, o to tatou Atua, ka rapu ahau i te pai mou.

Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.