Waiata 120

1 He waiata; he pikitanga. I tangi, ahau ki a Ihowa i toku matenga; a i whakahoki kupu mai ia ki ahau.

Svētku dziesma. Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš mani paklausa.

2 E Ihowa, whakaorangia toku wairua i te ngutu teka, i te arero hianga.

Kungs, izglāb manu dvēseli no melkuļu lūpām un viltnieku mēlēm.

3 Ko te aha e hoatu ki a koe? ko te aha hoki e tapiritia atu mau, e te arero hianga?

Ko viltīgā mēle Tev dos, jeb ko viņa Tev pieliks?

4 Ko nga pere koi a te hunga nunui, me nga waro hunipa.

Tā ir kā varoņa asas bultas, kā degošas paegļu ogles.

5 Aue, toku mate, to te manene i Meheke, toku hoki e noho nei i nga teneti o Kerara!

Ak vai, man, ka esmu svešinieks iekš Mešeha, un ka man jādzīvo Kedara dzīvokļos.

6 Kua roa te nohoanga tahitanga o toku wairua ki te tangata e kino ana ki te ata noho.

Par ilgu manai dvēselei dzīvot pie tiem, kas mieru ienīst.

7 Mo te ata noho ahau, engari ka korero ahau, ka anga ratou ka whawhai.

Es turu mieru, bet tikko es runāju, tad tie ceļ ķildu.