< Waiata 105 >
1 Whakawhetai ki a Ihowa, karanga atu ki tona ingoa: whakapuakina ana mahi ki waenganui o nga iwi.
Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.
2 Waiata ki a ia, himene ki a ia: korerotia ana mahi whakamiharo katoa.
Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.
3 Whakamanamana ki tona ingoa tapu: kia hari te ngakau o te hunga e rapu ana i a Ihowa.
Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.
4 Rapua a Ihowa me tona kaha: rapua tonutia tona mata, ake ake.
Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.
5 Maharatia ana mahi whakamiharo i mahia e ia; ana merekara me nga whakaritenga a tona mangai,
Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -
6 E nga uri o Aperahama, o tana pononga, e nga tama a Hakopa, e ana i whiriwhiri ai.
Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!
7 Ko Ihowa ia, ko to tatou Atua; kei te whenua katoa ana whakaritenga.
Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.
8 Mahara tonu ia ki tana kawenata ake ake, ki te kupu i kiia iho e ia ki te mano o nga whakatupuranga.
Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
9 Ki tana i whakarite ai ki a Aperahama, ki tana oati hoki ki a Ihaka;
Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.
10 A whakapumautia iho e ia hei tikanga ki a Hakopa, hei kawenata mau tonu ki a Iharaira.
To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,
11 I a ia ra i mea, Ka hoatu e ahau ki a koe te whenua o Kanaana hei wahi pumau mo koutou.
Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;
12 I te mea he hunga torutoru ratou: ae ra, he iti rawa, he manene ano ki reira.
Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,
13 I a ratou e haereere ana i tenei iwi ki tera atu iwi, i tetahi rangatiratanga ki tetahi iwi ke;
Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,
14 Kihai ratou i tukua e ia kia tukinotia e te tangata: he whakaaro ano ki a ratou i riria ai e ia nga kingi.
Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:
15 I mea ia, Kei pa ki aku i whakawahi ai: kei kino ki aku poropiti.
Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!
16 I karangatia e ia te matekai ki te whenua: whati katoa i a ia te tokotoko, ara te taro.
Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.
17 I tonoa e ia he tangata i mua i a ratou; i hokona a Hohepa hei pononga:
Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.
18 I whakamamaetia ona waewae ki te mekameka: takoto ana ia i te rino;
Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,
19 A puta noa tana kupu: whakamatautauria ana ia e te kupu a Ihowa.
Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.
20 I tono te kingi, a wetekina ana ia; ara te kingi o nga iwi, a tukua ana ia.
Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.
21 A meinga ana ia e ia hei ariki mo tona whare, hei rangatira mo ona taonga katoa;
Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.
22 Hei herehere i ana rangatira ua pai ia, hei ako i ana kaumatua ki te whakaaro.
Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.
23 I haere mai ano a Iharaira ki Ihipa: a noho ana a Hakopa ki te whenua o Hama.
Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.
24 Na ka tino whakanuia e ia tana iwi: a ka meinga ratou kia kaha ake i o ratou hoariri.
Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.
25 I whakakoarotia e ia to ratou ngakau kia kino ki tana iwi, kia mahi lhianga ki ana pononga.
Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.
26 I tonoa e ia a Mohi, tana pononga, raua ko Arona, ko tana i whiriwhiri ai.
Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.
27 Whakaputaina ana e raua ana tohu i waenganui i a ratou, he merekara i te whenua o Hama.
Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.
28 I tukua e ia te pouri, a kua pouri: kihai ano ratou i whakakeke ki ana kupu.
Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.
29 I whakaputaia ketia e ia o ratou wai hei toto; a mate ake i a ia a ratou ngohi.
Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.
30 I whakangahue ake to ratou whenua i te poroka, i roto i nga whare moenga o o ratou kingi.
Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.
31 I whai kupu ia, a puta ana mai nga pokai namu: me te kutu i o ratou kainga.
Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
32 I tukua iho e ia ki a ratou te whatu hei ua, me te ahi mura ki to ratou whenua.
Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,
33 I pakia ano e ia a ratou waina me a ratou piki; a whatiwhatiia ana e ia nga rakau o o ratou kainga.
Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.
34 I korero ia, a puta ana mai te mawhitiwhiti me te moka, te taea te tatau.
Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,
35 A kainga katoatia ana nga otaota o to ratou whenua; pau ake nga hua o to ratou oneone.
Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.
36 I whakamatea katoatia ano hoki e ia nga matamua o to ratou whenua, te muanga o to ratou kaha.
Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.
37 A whakaputaina mai ana ratou e ia, me te hiriwa, me te koura, kahore hoki he mea tuoi i roto i ana iwi.
Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
38 Na hari ana a Ihipa i to ratou haerenga; i mau hoki to ratou wehi ki a ratou.
Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.
39 I horahia e ia te kapua hei hipoki, me te ahi hei whakamarama i te po.
Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.
40 I inoi ratou, a homai ana e ia te koitareke; a ka makona ratou i te taro o te rangi.
Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.
41 I wahia e ia te kohatu, a ka pakaru mai nga wai: rere ana i nga wahi maroke, koia ano kei te awa.
Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.
42 I mahara hoki ia ki tana kuputapu, ki a Aperahama ano, ki tana pononga.
Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.
43 A whakaputaina mai ana e ia tana iwi i runga i te hari, ana i whiriwhiri ai i runga i te koa.
Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,
44 A homai ana e ia ki a ratou nga whenua o nga tauiwi: a riro ana i a ratou nga mauiuitanga o te iwi;
Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,
45 Kia puritia ai e ratou ana tikanga, kia mau ai ki ana ture. Whakamoemititia a Ihowa.
Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.