Waiata 104
1 Whakapaingia a Ihowa, e toku wairua. E Ihowa, e toku Atua, he nui rawa koe; he honore, he kororia ou kakahu.
Teici To Kungu, mana dvēsele! Kungs, mans Dievs, Tu esi ļoti liels, ar augstību un godību aptērpies.
2 E roropi nei i te marama ki a koe ano he kakahu, e hora nei i nga rangi ano he kakahu tauarai.
Tu ģērbies gaišumā kā apģērbā; tu izklāj debesis kā telti.
3 E whakanoho nei i nga kurupae o ona ruma ki nga wai: e mea nei i nga kapua hei hariata mona: e haere nei i runga i nga pakau o te hau.
Tu ūdeņus augstībā sev lieci par grīdu, tu dari padebešus par saviem ratiem, tu staigā uz vēja spārniem.
4 E mea nei i nga hau hei karere mana, i te mura ahi hei kaimahi mana.
Tu dari vējus par Saviem eņģeļiem un uguns liesmas par Saviem sulaiņiem.
5 Nana nei i whakatu te whenua ki runga ki ona turanga, kei nekenekehia ake ake.
Zemi Tu esi dibinājis uz viņas pamatiem, ka tā nešaubās ne mūžam.
6 Nau ano i hipoki ki te rire hei kakahu: tu ana nga wai i runga i nga maunga.
Ar jūras dziļumiem Tu to apsedzis kā ar apģērbu, ūdeņi stāvēja pār kalniem.
7 Rere ana ratou i tau riri: tahuti tonu atu i te reo o tau whatitiri;
No Taviem draudiem tie bēga, no Tava pērkona tie steidzās projām;
8 Puke ake ana ra nga maunga, heke iho ana ma nga whawharua ki te wahi i whakaritea e koe mo ratou.
Kalni cēlās un lejas nogrima tai vietā, ko Tu tām biji licis.
9 Kua whakatakotoria e koe he rohe kei koni mai ratou, kei hoki mai hei taupoki mo te whenua.
Tu esi licis robežas, tās tie (ūdeņi) nepārkāps un zemi vairs neapklās.
10 Nana i tono nga puna ki roto ki nga awaawa, e rere nei i waenga o nga puke.
Tu izvadi avotus pa ielejām, ka tie tek starp kalniem.
11 Hei wai mo nga kirehe katoa o te parae: na noa te matewai o nga kaihe mohoao.
Tie dzirdina visus lauka zvērus, tur atdzeras meža ēzeļi.
12 Kei reira nga nohoanga o nga manu o te rangi, e korihi nei i roto i nga manga.
Pie tiem mīt debesputni, zaros tie dzied.
13 He mea whakamakuku nana nga puke i ona ruma: ka makona te whenua i nga hua o au mahi.
Tu slapini kalnus no augšienes; ar augļiem, ko Tu radi, zeme top piepildīta.
14 Ko ia hei whakatupu i te tarutaru ma te kararehe, i te otaota hei mea ma te tangata; kia whakaputaina ake ai he taro i te whenua;
Tu liec zālei augt priekš lopiem un sējai cilvēkam par labu, lai nāk maize no zemes
15 He waina hei whakahari i te ngakau o te tangata, he hinu e piata ai tona mata, me te taro hei whakakaha i te ngakau o te tangata.
Un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, ka viņa vaigs top skaistāks nekā no eļļas, un ka maize spēcina cilvēka sirdi.
16 Ki tonu i te wai nga rakau a Ihowa, nga hita o Repanona i whakatokia e ia.
Tā Kunga koki top papilnam slacināti, ciedra koki uz Lībanus, ko Viņš ir dēstījis.
17 Hanga ake e nga manu he ohanga ki reira: te taaka, ko nga kauri tona whare.
Tur putni dara ligzdas un stārķi dzīvo uz priedēm.
18 Hei piringa nga puke tiketike mo nga koati mohoao: nga kohatu mo nga rapeti.
Augstie kalni ir priekš mežu kazām, klintis kalna āpšiem par patvērumu.
19 I hanga e ia te marama hei tohu taima: e matau ana te ra ki tona torengitanga.
Tu esi darījis mēnesi laikmetiem, saule zin savu noiešanu.
20 Ko koe hei whakapouri, a kua po: na ngoki mai ana nga kirehe katoa o te ngahere.
Tu dari tumsu, ka nakts metās; tad kustās visi meža zvēri.
21 Ko nga kuao raiona ngengere ana ratou, he mea kai, he rapu kai ma ratou i te Atua.
Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma, meklēdami savu barību no Dieva.
22 Ko te putanga mai o te ra ka poto atu ratou, takoto ana i o ratou kuhunga.
Un kad saule lec, tad tie atkal aizbēg un apguļas savās alās.
23 Ko te tangata ka haere ki ana hanga, ki tana mahi, a ahiahi noa.
Tad cilvēks iziet pie sava darba, pie sava lauka darba līdz vakaram.
24 Ano te tini o au mahi, e Ihowa! he mohio rawa tau mahi i aua mea katoa; ki tonu te whenua i au taonga.
Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Tos visus Tu esi darījis ar gudrību, - zeme ir Tava padoma pilna.
25 Kei ko ra ko te moana, tona nui tuauriuri: kei reira nga mea ngokingoki e kore e taea te tatau, nga kirehe hoki, ana nonohi, ana nunui.
Redzi, jūra, liela un plata uz abējām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā pulkā visādi zvēri, lieli, mazi.
26 Kei reira nga kaipuke e teretere ana: kei reira taua rewiatana i hanga e koe hei takaro ki reira.
Tur iet lielas laivas un Levijatans, ko Tu esi radījis, tur dzīvoties.
27 E tatari katoa ana enei ki a koe, kia hoatu e koe te kai ma ratou i te wa e tika ai.
Tie visi uz Tevi gaida, ka Tu tiem barību dodi savā laikā.
28 Ko tau e hoatu ai ma ratou, kohikohia ana e ratou: te wherahanga o tou ringa, makona tonu ratou i te pai.
Kad Tu tiem dod, tad tie salasa; kad Tu Savu roku atveri, tad tie ar labumu top pieēdināti.
29 Ko te hunanga o tou mata, pororaru ana ratou: ka kapohia e koe to ratou manawa, ka marere ratou, a ka hoki ano ki to ratou puehu.
Tu apslēpi Savu vaigu, tad tie iztrūkstas; Tu atņem viņiem dvašu, tad tie mirst un paliek atkal par pīšļiem.
30 Ko tau tononga mai i tou wairua, kua hanga ratou; a whakahoutia ana e koe te mata o te whenua.
Tu sūti Savu Garu, tad tie top radīti, un Tu atjauno zemes ģīmi.
31 Kia whai kororia a Ihowa ake ake, kia hari a Ihowa ki ana mahi:
Tā Kunga godība paliek mūžīgi; Tas Kungs priecājās par Saviem darbiem.
32 Tana tirohanga iho ki te whenua, ru ana: kua pa ki nga puke, na pongere ana.
Viņš uzlūko zemi, tad tā dreb; Viņš aizskar kalnus, tad tie kūp.
33 Ka waiata ahau ki a Ihowa i ahau e ora ana: ka himene ki toku Atua i ahau ano i te ao nei.
Es dziedāšu Tam Kungam, kamēr es dzīvoju; es slavēšu savu Dievu ar dziesmām, kamēr šeit esmu.
34 Kia reka toku whakaaronga ki a ia, ka hari ahau ki a Ihowa.
Manas domas Viņam lai patīk; es priecāšos iekš Tā Kunga.
35 Kia moti nga tangata hara i runga i te whenua, ko te hunga kino kia poto katoa atu. Whakapaingia a Ihowa, e toku wairua. Whakamoemititia a Ihowa.
Grēcinieki no zemes lai izzūd un bezdievīgo lai vairs nav. Teici To Kungu, mana dvēsele, Alleluja.
