Tangi 5
1 Kia mahara, e Ihowa, ki te mea kua pa nei ki a matou: tirohia mai, kia kite ai koe i to matou ingoa kino.
Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu kaunu.
2 Kua riro to matou wahi tupu i nga tangata ke, o matou whare i nga tautangata.
Mūsu mantas tiesa svešiniekiem kļuvusi, mūsu nami ārzemniekiem.
3 He pani matou, kahore he matua, ko o matou whaea ano he pouaru.
Mēs esam bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.
4 Na te moni i inu wai ai matou; ko a matou wahie he mea hoko.
Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku pērkam par maksu.
5 Kei runga kei o matou kaki o matou kaiwhai: e mauiui ana matou, kahore he tanga manawa mo matou.
Mēs topam vajāti pār kaklu pār galvu, mēs esam noguruši, dusas mums nav.
6 Kua hoatu e matou te ringa ki nga Ihipiana, ki nga Ahiriana, kia makona ai matou i te taro.
Mēs esam devušies rokā ēģiptiešiem un Asiriešiem, lai dabūtu maizes paēst.
7 I hara o matou matua, a kua kore; a kua whakawaha e matou o ratou he.
Mūsu tēvi apgrēkojušies, un to vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.
8 Ko nga pononga o matou rangatira: kahore he kaiwhakaora mo matou i o ratou ringa.
Kalpi valda pār mums, un neviena nav, kas mūs izglābj no viņu rokām.
9 E tata mate matou ka whiwhi ai i te taro, i te hoari hoki o te koraha.
Mums sava maize jāatved ar nāves bailēm, tuksneša zobena priekšā.
10 Mangu ana o matou kiri ano he oumu, i te wera ngau kino o te hemokai.
Mūsu āda ir nomelnējusi kā ceplī no tāda briesmīga bada.
11 Taea ana e ratou nga wahine o Hiona, nga wahine i nga pa o Hura.
Sievas Ciānā apsmietas, jaunavas Jūda pilsētās.
12 Ko nga rangatira, taronatia ake e to ratou ringa; kihai nga kanohi o nga kaumatua i whakahonoretia.
Lielkungi caur viņu roku ir pakārti, un vecaju vaigs nav turēts godā.
13 Ko nga taitama kei te waha i te huri, hinga ana nga tamariki i te pikaunga wahie.
Jaunekļus dzen pie malšanas, un puiši klūp malku nesdami.
14 Ko nga kaumatua i nga kuwaha kua kore, me te waiata hoki a nga taitama.
Vecaji atstājās no vārtiem un jaunekļi no savām dziesmām.
15 Kua mutu te koa o o matou ngakau, kua puta ke ta matou kanikani hei uhunga.
Mūsu sirds līksmība ir pagalam, mūsu diešana palikusi par vaimanām.
16 Kua taka te karauna o to matou mahunga; aue, te mate mo matou! kua hara hoki matou.
Mūsu galvas kronis nokritis, - ak vai mums, ka esam grēkojuši!
17 Na reira whakaruhi noa iho o matou ngakau; na enei mea pouriuri ana o matou kanohi.
Tādēļ mūsu sirds gurdena, tādēļ mūsu acis palikušas tumšas;
18 Na te maunga hoki o Hiona kua ururuatia nei, e haereerea nei e nga pokiha.
Ciānas kalna dēļ, kas izpostīts, ka lapsas pār to tekā.
19 Pumau tonu koe, ake ake, e Ihowa; ko tou torona kei tera whakatupuranga, kei tera whakatupuranga.
Tu, Kungs, paliec mūžīgi, Tavs godības krēsls līdz radu radiem.
20 He aha koe i wareware tonu ai ki a matou? he aha koe i whakarere ai i a matou, a roa noa iho nga ra?
Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?
21 Whakatahuritia atu matou ki a koe, e Ihowa, a ka tahuri matou: whakahoutia o matou ra, kia rite ki o mua.
Kungs, atgriezi mūs pie Tevis, tad atgriezīsimies, atjauno mūsu dienas, tā kā vecos laikos.
22 Otiia kua tino whakakahore rawa koe ki a matou, e tino nui ana tou riri ki a matou.
Jeb vai Tu mūs pavisam esi atmetis un tik ļoti par mums apskaities?
