Hopa 4

1 Katahi a Eripata Temani ka oho, ka mea,

Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:

2 Ki te anga matou ki te korero ki a koe, e pouri ranei koe? otira e taea e wai te pehi te kupu?

Vai ļaunā ņemsi, kad tev kādu vārdu teiksim? Bet, - kas varētu klusu ciest?

3 Nana, he tokomaha i whakaakona e koe: nau hoki i whakakaha nga ringa kahakore.

Redzi, dažu labu tu esi pamācījis un nogurušas rokas stiprinājis.

4 Ara ana i au kupu te tangata e hinga ana; nau hoki i kaha ai nga turi kua piko.

Tavi vārdi kritušu ir uzcēluši, un drebošus ceļus tu esi spēcinājis.

5 Inaianei kua tae mai ki a koe, a e hemo ana koe: e pa ana ki a koe, ohorere ana koe.

Bet kad tas nu nāk uz tevi, tad tu nogursti, un kad tas tevi aizņem, tad tu iztrūcinājies.

6 He taka ianei kei tou wehi ki te Atua he okiokinga whakaaro mou? Kei te tapatahi o ou huarahi he tumanakohanga mou?

Vai uz tavu Dieva bijāšanu nebija tava cerība, vai tu nepaļāvies uz saviem nenoziedzīgiem ceļiem?

7 Maharatia ra, ko wai o nga tangata harakore i huna? I ngaro ranei ki hea te hunga tika?

Piemini jel, kurš nenoziedzīgs būdams ir bojā gājis, un kur taisni ir izdeldēti?

8 Ko taku hoki tenei i kite ai, ko te hunga e parau ana i te he, e rua ana i te raruraru, ko ia ra ano ta ratou e kokoti ai.

Tā es gan esmu redzējis: kas netaisnību ar un varas darbu sēj, tie to pašu pļauj.

9 Huna ana ratou e te ha o te Atua, moti iho ratou i te hau o tona riri.

Caur Dieva dvašu tie iet bojā, un no viņa bardzības gara tie iznīkst.

10 Ko te hamama o te raiona, ko te reo o te raiona tutu, ko nga niho o nga kuao raiona, whati ana.

Lauvas rūkšana un liela lauvas balss un jaunu lauvu zobi ir izlauzti.

11 Ngaro ana te raiona katua i te kore kai, a marara noa atu nga kuao a te raiona.

Vecais lauva iet bojā, jo laupījuma nav, un vecās lauvas bērni izklīst.

12 Na i kawea pukutia mai he korero ki ahau, a kapohia ana e toku taringa he komuhumuhu.

Un slepeni pie manis nācis vārds, un mana auss kādu skaņu no tā ir saņēmusi,

13 I nga whakaaroaronga, no nga kite o te po, i te mea ka au iho te moe a te tangata,

Nakts parādīšanu domās, kad ciets miegs cilvēkiem uziet.

14 Ka pa te wehi ki ahau, me te ihiihi, a wiri ana oku wheua katoa.

Tad bailes man uznāca un šaušalas un iztrūcināja visus manus kaulus.

15 Na ka tika atu he wairua i toku aroaro, tutu ana nga huruhuru o toku kikokiko.

Un viens gars man gāja garām, ka visi manas miesas mati cēlās stāvu.

16 Tu ana ia, otiia kihai ahau i mohio ki tona mata; he ahua te mea i toku aroaro: tu puku ana; na ka rongo ahau i te reo e ki ana,

Viņš stāvēja, bet es nepazinu viņa ģīmi, tēls bija priekš manām acīm un es dzirdēju palēnu balsi:

17 He nui atu ranei te tika o te tangata i to te Atua? He nui atu ranei i to tona Kaihanga to ma o te tangata?

Vai cilvēks taisns Dieva priekšā, vai vīrs šķīsts priekš sava Radītāja?

18 Nana, kahore rawa ia e whakawhirinaki ki ana pononga; a ki tana, he he kei ana anahera.

Redzi, Saviem kalpiem Viņš neuztic, un Saviem eņģeļiem Viņš pierāda vainu, -

19 Tera atu to te hunga e noho ana i roto i nga whare uku, he puehu to ratou turanga; mongamonga kau ratou i te aroaro o te purehurehu.

Cik vairāk tiem, kas mālu namos dzīvo, kas ceļas no pīšļiem, kas nīcīgi kā kodi.

20 I waenganui o te ata, o te ahiahi, ka whakangaromia ratou; huna ana ratou ake tonu atu, te ai tetahi hei whakaaro atu.

Starp rīta un vakara laiku tie top sašķelti, ka neviens to nenomana, viņi iet pavisam bojā.

21 Kahore ranei to ratou taura here teneti i motuhia i roto i a ratou? Mate ana ratou, kahore hoki he matauranga.

Vai viņu gods viņiem netop atņemts? Tie nomirst, bet ne gudrībā.