Hopa 39
1 E mohiotia ana ranei e koe te wa e whanau ai nga koati mohoao o te kamaka? E kitea putia ana ranei e koe te wa e whakamamae ai nga hata?
Vai tu zini to laiku, kad mežu kazas dzemdē, vai tu esi manījis stirnu dzemdēšanu?
2 E taua ano ranei e koe nga marama e rite ana i a ratou? E mohio ana ranei koe ki te wa e whanau ai ratou?
Vai tu vari skaitīt tos mēnešus, kad tās nesās, un vai zini to laiku, kad tās vedās,
3 Tuohu ana ratou, kua puta mai a ratou kuao, akiritia mai ana e ratou o ratou mea whakapouri.
Kad tās lokās, saviem bērniem liek izplēsties cauri un nokrata savas sāpes?
4 E pai ana te ahua o a ratou kuao, e tupu ana i te parae; ka haere atu ratou, a kahore e hoki mai ano.
Viņu bērni nāk spēkā, uzaug laukā, tie iziet un neatgriežas pie tām atpakaļ.
5 Na wai i tuku te kaihe mohoao kia haere noa atu; nga here o te kaihe mohoao, na wai i wewete?
Kas meža ēzelim licis vaļā staigāt, un kas tā zvēra saites ir atraisījis,
6 Ko te whare i whakaritea nei e ahau mona, ko te koraha: ko ona nohoanga ko te wahi titiohea.
Kam Es klajumu esmu devis par māju un tuksnesi par dzīvokli?
7 Whakahaweatia iho e ia te ngangau o te pa; e kore ia e rongo ki te reo o te kaiakiaki.
Viņš apsmej pilsētas troksni, un dzinēja brēkšanu tas nedzird.
8 Ko tona wahi kai kei te tuahiwi o nga maunga, e rapua ana e ia nga mea matomato katoa.
Tas dzenās pa kalniem, kur viņam ir barība, un meklē visādu zaļu zāli.
9 E pai ranei te unikanga kia mahi ki a koe? Kei tau takotoranga kai ranei he moenga mona?
Vai tu domā, ka meža vērsis tev kalpos, vai tas naktī paliks pie tavas siles?
10 E herea ranei e koe te unikanga ki tona taura i te awa parautanga? E rakarakatia ranei e ia nga raorao me tana whai ano i a koe?
Vai tu meža vērsi ar dzeņaukstēm māki piesiet pie arkla, vai tas pēc tava prāta ecēs ielejās?
11 E whakawhirinaki atu ranei koe ki a ia, no te mea e nui ana tona kaha? E whakarerea atu ranei e koe tau mahi mana?
Vai tu uz to vari paļauties, ka tam daudz spēka, un viņu ņemsi savā darbā?
12 E whakapono atu ranei koe mana au hua e whakahoki mai; mana e kohikohi mai ki tau patunga witi?
Vai tu viņam vari uzticēt, ka tas tev atkal savāks tavu izsējumu un savedīs tavā piedarbā?
13 E whakamanamana ana te parirau o te otereti; otira he atawhai ano ranei ta ona hou, ta ona raukura?
Strausa spārni jautri plivinājās, vai tie ir mīlīgi, kā stārķa spārni un spalvas?
14 E whakarerea ana e ia ona hua ki te whenua, whakamahanatia iho e ia ki te puehu,
Tas savas olas atstāj zemē, lai smiltīs silst,
15 Wareware ake ia tera pea e pepe i te waewae, e takahia ranei e te kirehe o te parae.
Un aizmirst, ka kāja tās var samīt, un lauka zvēri tās var samīdīt.
16 He mea pakeke ia ki ana pi me te mea ehara i a ia: ahakoa ka maumauria tana mahi, kahore ona manawapa;
Tas nežēlo savus bērnus, tā kā tie tam nepiederētu; un ka velti dējis, par to tas nebēdā.
17 No te mea i whakakahoretia e te Atua he ngakau mahara mona, kihai hoki i homai he whakaaro ki a ia.
Jo Dievs tam atņēmis gudrību un nav devis daļu pie saprašanas.
18 I te wa e maranga ai ia ki runga, whakahaweatia iho e ia te hoiho raua ko tona kaieke.
Bet kad tas projām šaujas, tad tas apsmej zirgu un jātnieku.
19 Nau ranei i hoatu tona kaha ki tae hoiho? Nau ranei tona kaki i whakakakahu ki te huruhuru?
Vai tu zirgam vari dot spēku un viņam kaklu pušķot ar krēpēm?
20 Nau ranei ia i mea kia pekepeke, kia pera me te mawhitiwhiti? He hanga whakawehi te kororia o tona whewhengu.
Vai tu tam vēlējis lēkt kā sisenim? Kad tas lepni šņāc, tad jaizbīstas.
21 E hukari ana ia ia te raorao, me te koa ano ki tona kaha: tika tonu ia ki te hunga mau patu.
Viņš cērt ar kāju ielejā un ir priecīgs ar spēku un iziet pretī apbruņotam pulkam.
22 Whakahawea ana ia ki te wehi, kahore ona mataku; e kore ano ia e nunumi mai i te hoari.
Viņš smejas par bailēm un netrūkstas un nebēg atpakaļ no zobena.
23 Papa ana te papa pere ki tona taha, te tao e rarapa ana, me te timata.
Kad bultas skan makā un šķēpi un zobeni zib,
24 E horomia ana e ia te whenua, me te ngangau me te riri; kahore ia i te whakapono ko te reo tera o te tetere.
Tad tas raustās, trako un uzcērt zemi un nav turams uz vietas, kad trumetes skan.
25 Ka tangi ana te tetere ka mea ia, Ha, ha! I tawhiti ano ka hongia e ia te pakanga, te whatitiri o nga rangatira, me te hamama.
Kad trumetes skan, tad tas iezviedzās, un samana kaušanu no tālienes, kara kungu saukšanu un kara troksni.
26 He mohio nou i rere ai te kahu, i roha ai i ona parirau, i anga ai whaka te tonga?
Vai caur tavu padomu vanags lidinājās un izplēš savus spārnus pret dienasvidu?
27 Nau te kupu i kake ai te ekara? i hanga ai e ia tana ohanga ki te wahi tiketike?
Vai uz tavu vārdu ērglis dodas uz augšu, un taisa savu ligzdu augstumā?
28 Noho ana ia i runga i te kamaka, kei reira tona kainga, kei te kamaka keokeo, kei te pa kaha.
Viņš dzīvo akmens kalnos un tur paliek uz augstām klintīm un kalnu galiem.
29 A rapua ana e ia he kai i reira; e kite atu ana ona kanohi i tawhiti.
No turienes viņš lūko pēc barības, un viņa acis redz tālu.
30 Horomititia ake ana hoki nga toto e ana pi; a ko te wahi i nga tupapaku, kei reira ano ia.
Viņa bērni dzer asinis, un kur maitas, tur viņš ir.
