Hopa 38

1 Katahi a Ihowa ka whakahoki kupu ki a Hopa i roto i te tukauati, a ka mea,

Tad Tas Kungs Ījabam atbildēja no vētras un sacīja:

2 Ko wai tenei e whakapouri nei i nga whakaaro ki nga kupu kahore ona matauranga?

Kas tas tāds, kas (Dieva) padomu aptumšo ar neprātīgiem vārdiem?

3 Tena ra, whitikiria tou hope, whakatane; ka ui hoki ahau ki a koe, a mau e whakaatu mai ki ahau.

Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu Mani māci.

4 I hea koia koe i ahau e whakatakoto ana i te turanga o te whenua? Whakaaturia mai, ki te mea e mohio ana koe ki te whakaaro.

Kur tu biji, kad Es zemei liku pamatu? Izteic to, ja tev ir tāds gudrs prāts.

5 Na wai i whakarite ona ruri? ki te mea e mohio ana koe: na wai hoki i whakamaro te aho ki runga?

Vai tu zini, kas viņai mēru licis, jeb kas pār viņu ir vilcis mēra auklu?

6 I whakaukia ona turanga ki runga ki te aha? Na wai hoki i whakatakoto tona kohatu kokonga;

Uz ko viņas pamati ierakti, jeb kas licis viņas stūra akmeni,

7 I te mea i waiata ngatahi nga whetu o te ata, a i hamama nga tama katoa a te Atua i te koa?

Kad rīta zvaigznes kopā priecīgi dziedāja, un visi Dieva bērni gavilēja?

8 Na wai hoki i tutaki te moana ki te tatau, i a ia e puta mai ana, me te mea e whanau mai ana i roto i te kopu?

Jeb kas jūru aizslēdzis ar durvīm, kad tā izlauzās, un iznāca kā no mātes miesām,

9 I ahau ra i mea ai i te kapua hei kakahu mona, i te pouri kerekere hei takai mona.

Kad Es to ģērbu ar padebešiem, un krēslībā ietinu tā kā tinamos autos,

10 A whakapuakina ana e ahau taku tikanga mona, mea rawa ki nga tutaki, ki nga tatau,

Kad Es tai noliku Savu robežu, un liku aizšaujamos un durvis,

11 Me taku ki atu ano, Ka taea mai e koe a konei, kati; hei konei ou ngaru whakakake mau ai?

Un sacīju: tiktāl tev būs nākt un ne tālāki, un še būs apgulties taviem lepniem viļņiem?

12 Ko koe koia, i ou ra nei, te kaiwhakahau i te ata; nau ranei te puaotanga i mohio ai ki tona wahi;

Vai tu savā mūžā rītam licis aust, vai auseklim rādījis savu vietu,

13 Kia rurukutia e ia nga pito o te whenua, a ruperupea ake nga tangata kikino i roto?

Lai satver zemes stūrus, ka tie bezdievīgie no tās top izkratīti;

14 Kua whiti ke, kua pera ano me te paru i te hiri: tu ake ana nga mea katoa ano he kakahu:

Ka tā pārvēršas kā zieģeļa vasks un visas lietas rādās kā apģērbā,

15 A e kaiponuhia ana to ratou marama ki te hunga kino, whati iho te ringa whakakake.

Un bezdievīgiem zūd viņu gaišums, un pacelts elkonis salūst?

16 Kua tae atu ranei koe ki nga matapuna o te moana? Kua whakatakina haeretia ranei e koe te rire?

Vai tu esi nācis līdz jūras avotam un staigājis bezdibeņu dziļumos?

17 Kua whakapuaretia ranei ki a koe nga kuwaha o te mata? Kua kite ranei koe i nga kuwaha o te atarangi o te mate?

Vai tev atdarījušies nāves vārti, un vai tu esi redzējis nāves ēnas vārtus?

18 Kua oti ranei te whakaaro e koe te whanuitanga o te whenua? Korero mai, ki te mea e mohiotia katoatia ana e koe.

Vai esi skatījies līdz pasaules malām? Stāsti, ja tu visu to zini.

19 Kei hea te ara ki te nohoanga o te marama? Te pouri hoki, kei hea tona wahi?

Kur ir tas ceļš, kur gaisma mājo, un tumsa - kur ir viņas vieta?

20 Kia kawea atu ai e koe ki tona rohe, a mohio iho koe ki nga huarahi ki tona whare?

Vai tu to varētu pārvest viņas robežā un izzināt viņas nama ceļus?

21 I mohio pea koe no te mea i whanau koe i taua wa, a he maha ou ra!

Tu to zini, jo tai laikā tu biji piedzimis, un tev ir daudz to gadu!

22 Kua tomo ranei koe ki nga takotoranga o te hukarere, kua kite ranei koe i nga takotoranga o te whatu,

Vai tu esi nācis, kur tie sniega krājumi, un vai esi redzējis krusas krājumus,

23 I aku i rongoa ai mo te wa o te he, mo te ra o te tatauranga, o te pakanga?

Ko Es taupu uz spaidu laiku, uz kaušanas un kara dienu?

24 Tena koa, te ara i marara atu ai te marama, i pakaru atu ai te marangai ki runga ki te whenua?

Pa kuru ceļu gaisma dalās un kā austrenis izplešas virs zemes?

25 Na wai i wehe he awa mo te waipuke, he ara mo te uira o te whatitiri;

Kas lietum rādījis, kur lai gāžas, un ceļu zibeņiem un pērkoniem,

26 Kia ua ai ki te whenua, ki te wahi kahore nei he tangata; ki te koraha, kahore nei o reira tangata;

Ka lietus līst, kur cilvēka nav, tuksnesī, kur neviens nedzīvo,

27 Hei whakamakona i te tuhea, i te ururua; hei mea kia pariri te tupu o te otaota hou?

Ka viņš dzirdina tukšo posta vietu un zālītei liek dīgt?

28 He matua tane ano ranei to te ua? I whanau ranei i a wai nga pata o te tomairangi?

Vai lietum ir tēvs, vai kas dzemdinājis rasas lāsi?

29 I puta mai i roto i to wai kopu te huka tio? Ko te huka o te rangi, he whanau tena na wai?

No kura klēpja cēlies ledus, un no kā dzimusi debess salna,

30 Me te mea he kohatu e huna ana i te wai; a whakatotoka ana te mata o te rire.

Ka ūdeņi sastingst kā akmens, un jūras dziļumi aizsalst cieti?

31 E taea ranei e koe te here te huihui o Matariki, e wewete ranei nga here o Tautoru?

Vai tu vari sasiet Sietiņa saites, vai atraisīt Orijona zvaigžņu saiti?

32 E taea ranei e koe te arahi mai te Mataroto i tona wa, te taki mai ranei a Aketura ratou ko tana ropu?

Vai tu zvaigznes vari izvest savā laikā un vadīt debess vāģus un viņu ratus?

33 E mohio ana ranei koe ki nga tikanga o te rangi? Mau ranei e whai mana ai ki runga ki te whenua?

Vai tu zini debess likumus, jeb vai proti, kā tie valda virs zemes?

34 E ara ranei i a koe tou reo ki nga kapua, kia nui ai nga wai hei taupoki i a koe?

Vai tu savu balsi vari pacelt uz padebešiem, lai ūdeņi plūst zemē uz tevi?

35 E taea ranei e koe nga uira te unga atu, e haere ai ratou, me ta ratou ki ano ki a koe, Tenei matou?

Vai vari sūtīt zibeņus, ka tie iet un uz tevi saka: redzi, še mēs esam?

36 Na wai i whakanoho nga whakaaro nunui ki nga wahi o roto? Na wai i homai nga mahara ki te ngakau?

Kas lika gudrību tumšos mākoņos un prātu debess spīdumos?

37 Ko wai te mea whakaaro nui hei tatau i nga kapua? Ko wai hei tahoro i nga ipu o te rangi?

Kas skaita mākoņus ar gudrību, un kas māk apgāzt padebešus,

38 Ina ka papatupu te puehu ano he mea whakarewa, a ka piri nga pokuru ki a ratou ano?

Ka pīšļi top aplieti, ka tie saskrien un salīp pītēs?

39 Mau ranei e hopu he kai ma te raiona? Mau e nui ai he oranga mo nga kuao raiona,

Vai tu māki medīt laupījumu priekš lauvas un pildīt jauno lauvu tukšo vēderu,

40 Ina tapapa iho ratou i o ratou nohoanga, ina noho i te piringa whanga ai?

Kad tie nogulstas alās un biezos krūmos glūn?

41 Na wai i rite ai tana kai ma te raweni, ina tangi ana pi ki te Atua, ina kopikopiko ratou i te kore kai?

Kas gādā krauklim barību, kad viņa bērni uz Dievu brēc un šurpu turpu skraida, kad nav ko ēst?