Hopa 30

1 Inaianei ia e kataina mai ana ahau e te hunga tamariki rawa i ahau, e te hunga kihai nei ahau i whakaae kia uru o ratou matua ki roto ki nga kuri o taku kahui.

Bet nu par mani smejas, kas jaunāki nekā es, kuru tēvus es nebūtu cienījis likt pie saviem lopu suņiem.

2 Ae ra, hei aha maku te kaha o o ratou ringa? He hanga pirau nei hoki to ratou koroheketanga.

Viņu roku spēku kur es to liktu? viņu zaļums un krietnums bija pagalam.

3 Tupuhi ana ratou i te rawakore, i te hemokai; e ngau ana ratou i te oneone pakapaka, i roto i te pouritanga o te tuhea, o te ururua.

No trūkuma un bada izdēdējuši tie grauza noras, tumšās tuksneša un posta vietās.

4 E whawhaki ana ratou i nga marou i roto o nga rakau ririki; a ko nga pakiaka hunipa hei kai ma ratou.

Tie nātres izplūca pa krūmiem un paegļu saknes tiem bija par barību.

5 He mea pei atu ratou i roto i nga tangata; e karangarangatia ana ratou ano he tahae.

No ļaužu vidus tie tapa izdzīti un tiem uzkliedza kā zagļiem.

6 Me noho rawa atu ratou i nga kapiti o nga awaawa, i nga waro o te whenua, i nga kamaka.

Bailīgās gravās tiem bija jādzīvo, ir zemes un akmeņu caurumos.

7 Tangi a kaihe ana ratou i roto i nga rakau ririki; huihuia ana ratou ki raro i nga ongaonga.

Krūmos tie brēca, un dadžos tie gūlās,

8 He tamariki ratou na nga kuware, ae ra, he tamariki na te hunga ingoakore; he hunga i patua atu i runga i te whenua.

Nesaprašu un negoda ļaužu bērni, kas no zemes bija izdzīti!

9 Inaianei ia kua waiho ahau hei waiata ma ratou, ae, hei whakatauki ma ratou.

Bet nu es tiem esmu tapis par dziesmiņu un esmu tiem par pasaku.

10 E whakarihariha mai ana ratou ki ahau, e neke rawa atu ana i ahau, a kahore e kaiponuhia e ratou te huware ki toku mata.

Tie mani tura par negantību, atstājās tālu no manis un nekaunas man vaigā spļaudīt.

11 Kua oti hoki tana aho te wewete e ia, a e whakatupuria kinotia ana ahau e ia, a kua tukua e ratou te paraire i toku aroaro.

Jo Dievs manu dvēseli ir darījis gurdenu un mani apbēdinājis; tad tie vairs nevaldās manā priekšā.

12 I te taha ki matau ka ara te marea; taia ana e ratou oku waewae, a akina ana nga ara o a ratou whakangaromanga ki ahau.

Pa labo roku ceļas puikas un stumda manas kājas un taisa savu ceļu, mani samaitāt.

13 E taka kino ana ratou i toku ara, e whakatupu ana i te he moku, a kahore he hoa mahi mo ratou.

Tie salauž manu laipu, tie palīdz mani gāzt, paši būdami bez palīga.

14 Rite tonu ki te wai nui e pakaru mai ana to ratou haerenga mai: i taua whakangaromanga nei, huri mai ana ratou ki runga ki ahau:

Tie nāk kā caur platu plīsumu; ar lielu troksni tie plūst šurpu.

15 Kua tahuri mai nga whakawehi ki ahau, e aru ana ratou i toku whakaaro rangatira ano he hau; ko te whakahauora moku, pahemo ke ana ano he kapua.

Briesmas man uzbrukušas, kā ar vētru aizdzīta mana godība, un kā mākonis nozudusi mana laime.

16 Na inaianei kua maringi toku wairua i roto i ahau: mau pu ahau i nga ra o te tangi.

Tādēļ nu mana dvēsele nerimst iekš manis, un bēdu laiks mani aizgrābis.

17 I te po e werohia ana oku wheua i roto i ahau; kahore hoki he okiokinga o nga mamae e ngau nei i ahau.

Naktī mani kauli top izurbti iekš manis, un kas mani grauž, nerimst.

18 He kaha nui no toku mate i ahua ke ai toku kakahu; e awhi nei i ahau, e penei ana me te whiri o toku koti.

Caur varenu spēku mans apģērbs pārvērties; tas mani žņaudz, kā apkakle.

19 Kua maka ahau e ia ki te paru, kua rite ahau ki te puehu, ki te pungarehu.

Viņš mani iemetis dubļos, un es esmu tapis kā pīšļi un pelni.

20 E tangi ana ahau ki a koe, heoi kahore koe e whakao mai ki ahau; e tu ana, heoi ka titiro kau mai koe ki ahau.

Es Tevi piesaucu, bet Tu man neatbildi, es gaidu, bet Tu tik skaties.

21 Kua huri ke, kua kino tau mahi ki ahau: ko te kaha o tou ringa kei te tukino i ahau.

Tu pret mani esi palicis briesmīgs, ar Savu vareno roku Tu man turies pretī.

22 Kua hapainga ake ahau e koe ki te hau, a meinga ana tera e koe hei hoiho moku; a whakamotitia iho ahau e koe i roto i te tupuhi.

Tu mani pacēli, kā vējš mani aiznes, un man izkūst visa laime.

23 E mohio ana hoki ahau tera ahau e kawea e koe ki te mate, ki te whare hoki i whakaritea mo te hunga ora katoa.

Jo es zinu, ka Tu mani nodosi nāvē, kur visi dzīvie kopā aiziet mājot.

24 E kore ano ia tona ringa e totoro iho ki te urupa; ahakoa hei mate mona ka mea ia ki te karanga, he whakaaro ki enei mea.

Tomēr, vai krītot neizstiepj roku, jeb vai bojā ejot nebrēc.

25 Kihai ianei ahau i tangi ki te tangata he mate nei tona? kihai ranei toku wairua i pouri ki te rawakore?

Vai es neraudāju par grūtdienīti vai mana dvēsele nenoskuma par apbēdināto?

26 I ahau i tatari ai ki te pai, heoi kua tae mai te kino; tumanako atu ana ahau ki te marama, heoi kua tae mai te pouri.

Bet kad es nu gaidīju labumu, tad nāca ļaunums; kad es cerēju uz gaišumu, tad nāca tumsība.

27 Ko oku whekau, me te mea e koropupu ana, te ata takoto; haukotia mai ana ahau e nga ra o te tangi.

Manas iekšas verd un nemitās, bēdu dienas man uzgājušas.

28 E haereere pouri ana ahau, kahore he ra; ko taku whakatikanga ake i roto i te whakaminenga, ka karanga awhina.

Es esmu melns, bet ne no saules, es paceļos un kliedzu draudzes vidū.

29 Hei teina ahau ki nga tarakona, hei hoa mo nga ruru.

Vilkiem esmu palicis par brāli un pūces bērniem par biedri.

30 Ko toku kiri mangu tonu, e ngahoro ana i ahau, kaia ana oku wheua i te wera.

Mana āda palikusi melna uz manis, un mani kauli ir izkaltuši no karstuma.

31 No reira i tahuri ke ai taku hapa ki te tangi, me taku okana ki te reo o te hunga e uhunga ana.

Tādēļ mana kokle ir tapusi par žēlabām un mana stabule par vaimanām.