< Salamo 75 >
1 Fa nañandriañe Azo zahay ry Andrianañahare! fa nañandriañe Azo, fa marine i tahina’oy, fa nitaroñeñe o fitoloña’o fanjakao.
Asafa dziesma, dziedātāju vadonim, dziedama, pēc: „nesamaitā!“Mēs Tev pateicamies, Dievs, mēs pateicamies, ka Tavs vārds ir it tuvu; Tavi brīnumi top slavēti.
2 Ie amotoañako andro; le hizaka ami’ty fahiti’e iraho.
„Kad Es īsto laiku pratīšu, tad Es it taisni tiesāšu.
3 Mitranake ty tane toy naho ze kila mimoneñe ao, Izaho ty nampijadoñe o faha’eo. Selà
Zeme un visi viņas iedzīvotāji trīc, bet Es viņas pīlārus esmu stiprinājis.“(Sela.)
4 Hanoeko ty hoe amo mpirengevokeo: Ko mandroharoha! le amo lo-tserekeo: Ko mañonjon-tsifa.
Es sacīju uz tiem lielīgiem: nelielāties; un uz tiem bezdievīgiem: nelepojaties ar varu;
5 Ko zonjoeñe añ’abo o tsifa’ areoo, vaho ko mivolañe an-kagàn-kàtoke.
Nelielāties ar varu, un nerunājiet tik pārgalvīgi.
6 Fa tsy boak’atiñana ndra ahandrefa ndra am-patrambey añe ty fañonjonañe.
Ka (nekāds palīgs nenāks) nedz no rīta puses, nedz no vakara puses, nedz no tuksneša kalniem.
7 I Andrianañahare ro mizaka; afotsa’e ty raike le aonjo’e ty raike.
Bet Dievs ir soģis, kas citu pazemo un citu paaugstina.
8 Am-pità’ Iehovà ao ty fitovy pea divay mandroso, lifo-pilaroañe; le ampidoañe’e; toe ho drofote’ ze fonga lo-tsereke an-tane atoy, vaho hagodra’ iareo o karafo’eo.
Jo Tam Kungam biķeris ir rokā, kur stiprs vīns papilnam iejaukts, un Viņš dod no tā dzert; bet visiem bezdievīgiem virs zemes būs dzert un izsūkt tās mieles.
9 Fa naho izaho, ho talilieko nainai’e, ho rengeko an-tsabo t’i Andrianañahare’ Iakobe.
Bet es to pasludināšu mūžīgi, es dziedāšu Jēkaba Dievam,
10 Fonga ho kitsiheko ty tsifa’ o lo-tserekeo, fe honjoneñe ty tsifa’ o vantañeo.
Un salauzīšu visiem bezdievīgiem galvas, ka taisniem galvas top paaugstinātas.