< Salamo 63 >
1 Ry Andrianañahare, Ihe ro Andrianañahareko; hitsoek’ azo iraho; miheahea azo ty fiaiko, misalala azo ty sandriko hoe an-tane kànkañe vozake tsy aman-drano,
Dāvida dziesma, kad viņš bija Jūda tuksnesī. Ak Dievs! Tu esi mans stiprais Dievs, Tevi es meklēju pašā rītā, pēc Tevis slāpst manai dvēselei, pēc Tevis ilgojās mana miesa sausā un izkaltušā zemē, kur ūdens nav.
2 Ho treako amy miavakey ao irehe, hahaisake ty haozara’o naho ty enge’o.
Tā es svētā vietā pēc Tevis esmu skatījies, redzēt Tavu spēku un Tavu godību.
3 Toe soa te amo haveloñeo ty fiferenaiña’o, hisabo Azo o soñikoo.
Jo Tava žēlastība ir labāka nekā dzīvība; manas lūpas Tevi slavē.
4 Hañandriañe Azo t’ie mbe veloñe; i tahina’oy ty hañonjonako tañañe.
Tā es Tevi gribētu teikt mūžam, un pacelt savas rokas Tavā Vārdā.
5 Anjañe ty fiaiko hoe aman-tso-kena naho solike, vaho mandrenge Azo an-tsoñy mifale ty vavako,
Tad mana dvēsele taptu paēdināta kā ar taukumiem un gardumiem, un mana mute Tevi slavētu ar priecīgām lūpām.
6 ie mahatiahy Azo am-pandreañe ao, naho mitsakore Azo am-pijilovan-kaleñe.
Es Tevi pieminu apguldamies, un uzmozdamies es domāju uz Tevi.
7 Ihe ro mpañolotse ahiko, naho an-kalon’ela’o ao ty hirebehako.
Jo Tu esi mans palīgs, un Tavu spārnu pavēnī es dziedāšu priecīgi.
8 Mipitek’ ama’o ty fiaiko; manohañe ahy ty fità’o havana.
Mana dvēsele Tev pieķeras, Tava labā roka mani tura.
9 Fe hajoroboñe an-tsikeokeok’ao ze mipay handrotsake ty fiaiko;
Bet tie, kas manu dvēseli meklē izpostīt, nogrims pašos zemes dziļumos.
10 Havariñe an-kaozara’ i fibaray iereo ho tsindrohe’ ty farasy.
Tos nodos zobena asmenim un tie būs lapsām par barību.
11 Andriañahare ty irebeha’ i Mpanjakay, mirañorañoa ze hene mifanta ama’e; fe hampidiñeñe ty faliem-pandañitse.
Bet ķēniņš priecāsies iekš Dieva; kas pie tā zvēr, tas lielīsies; jo melkuļu mute taps aizbāzta.