Salamo 50
1 Nitsara t’Iehovà Andrianañahare Tsitongerè, nikoike ty tane toy boak’ am-panjiriha’ i àndroy sikal’ am-pitsofora’e añe.
Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.
2 Hirik’e Tsiône ao, ty hafoniran-kamotsotsoreñe, ty fireandreañan’ Añahare.
No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.
3 Mb’ etoy i Andrianañaharen-tikañey, ie tsy hianjiñe; mamorototo aolo’e ty afo, iarisehoa’ ty tangololahy.
Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.
4 Kanjie’e mb’andikerañe añ’abo eñe, naho mb’an-tane atoy hizaka’e ondati’eo:
Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.
5 Atontono amako o norokoo, o nifañina amako an-tsoroñeo.
Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.
6 Mitsey ty havantaña’e o likerañeo; amy te Ie ro Andrianañahare, Ie ty Mpizaka. Selà
Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela)
7 Mijanjiña ry ondatiko, le hivolan-dRaho; Ry Israeleo, hisesehako, Izaho ro Andrianañahare, Andrianañahare’o.
Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.
8 Tsy o fisoroña’oo ro añendahako azo, ie añatrefako eo nainai’e o enga fañoroa’oo.
Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.
9 Tsy ho rambeseko boak’añ’akiba’o ao ty añombelahy, ndra hirik’an-golobo’o ao ty oselahy.
No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.
10 Amy te hene ahiko ze biby añ’ala ao, naho ty añombe am-bohits’ arivo.
Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.
11 Haiko iaby o voroñe am-bohitseo, Fonga ahiko ze misitsitse an-kivok’ ao.
Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.
12 Naho nikerè Raho, tsy ho nivolañe, amy te Ahiko ty voatse toy, naho ty halifora’e.
Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.
13 Hihinañako hao ty nofo’ o añombeo? hinomako hao ty lio’ o oselahio?
Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?
14 Engao aman’ Añahare ty sorom-pañandriañañe, naho avaho amy Andindimoneñey o nifantà’oo.
Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.
15 Le koiho Raho añ’andro maha-an-koheke; ho hahako irehe, vaho hiasia’o.
Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.
16 Fa hoe t’i Andrianañahare amo tsivokatseo Ino ty anoñona’o o fandiliakoo? vaho endese’o am-bava’o ao i fañinakoy?
Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.
17 Inao t’ie malain-dilo, naho afetsa’o amboho’o ao o entakoo.
Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?
18 Ie manjo-mpikizo irehe, le no’o, vaho ireketa’o o karapiloo.
Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.
19 Avotso’o an-kaloloañe ty falie’o, vaho mikilily fitake ty famele’o.
Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.
20 Mitoboke irehe vaho mifosa rahalahy; dramote’o ty anan-drene’o.
Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.
21 Ie anoe’o izay, hijomohoñe hao Raho? natao’o ho hambañe ama’o hao, toe endahako, vaho alahako añatrefam-pihaino’o eo o entako ty ama’oo.
To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.
22 Aa le ereñereo zao, ry mpandikok’ an’Andrianañahareo kera ho rangodrangoteko, ihe tsy amam-pañaha.
Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.
23 Mañonjoñ’ Ahy ty mañenga sorom-pañandriañañe; vaho hampalangeseko amy mamantañe i fañaveloa’eiy ty fandrombahan’ Añahare.
Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.
