Salamo 38
1 Ry Iehovà, ko mitrevok’ahy ami’ty fifombo’o; naho ko andilova’o ami’ty fiforoforoa’o.
Dāvida dziesma, par piemiņu. Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā.
2 Fa mitsamantake amako o ana-pale’oo, vaho manindry ahy ty fità’o.
Jo Tavas bultas man ir iespiedušās, un Tava roka pār mani nolaidusies.
3 Tararèñe ty fiaiko te hatorifiha’o, naho po-pijanganañe o taolakoo, ty amy tahikoy.
Nekādas veselības nav pie manas miesas caur Tavu dusmību, nekāda miera nav manos kaulos caur maniem grēkiem.
4 Fa nalipo’ o hakeokoo ty lohako, hoe kilankañe mavesatse tsy leoko.
Jo mani noziegumi iet pāri pār manu galvu, kā grūta nasta tie man palikuši par daudz grūti.
5 Mantiñe naho miborake o ferekoo ty amy hadagolako.
Manas vātis smird un tek manas ģeķības dēļ.
6 Mihohokohoke iraho naho mibokoke, toe mandala lomoñandro.
Es eju salīcis un ļoti nospiests, cauru dienu es eju noskumis.
7 Lifo-pihobobohañe ty vaniako, tsy aman-kajangañe ty sandriko.
Jo manas iekšas ir moku pilnas, nekādas veselības nav pie manas miesas.
8 Volevole iraho, loho demoke, miñeoñeoñe ty fioremeñan-troko.
Es esmu pavisam sastindzis un sasists, es kaucu savas sirds vaimanās.
9 O Talè, fonga añatrefa’o eo ty fisalalàko, naho tsy mietak’ ama’o ty fiselekaiñako.
Kungs, Tavā priekšā ir visa mana kārošana, un mana nopūšanās Tev nav apslēpta.
10 Midebodebo ty troko, milesa ty haozarako; naho nieng’ahiko ty hazavà’ o masokoo.
Mana sirds trīc, mans spēks mani atstājis, arī pat manu acu gaismiņas man vairs nav.
11 Ampiesoñe’ i angorosiko o mpiamakoo naho o rañekoo; naho mitrobàke ey o longokoo.
Mani mīļie un mani draugi stāv tālu nost no manas mocības, un mani tuvākie stāv no tālienes.
12 Nampidreñafe’ o mipay ty fiaikoo fandrike iraho, ikililia’ o mipay hijoy ahikoo, toe ikinia’e hakalitahañe lomoñandro.
Un kas manu dvēseli meklē, liek man valgus, un kas manu nelaimi meklē, runā postu un izdomā viltību cauru dienu.
13 F’ie manahake te giñe, tsy mahatsanoñe iraho, hoe bobo kanao tsy mahasoka-bava.
Bet es esmu kā kurls, kas nedzird, un kā mēms, kas neatver savu muti.
14 Eka, manahake ondaty valagìñe, tsy aman-dietse am-palie.
Un es esmu kā vīrs, kas nedzird, un kam mutē vārdu pretim nav.
15 Ihe ry Iehovà ro fisalalàko, toe hanoiñe irehe ry Talè Andrianañahareko.
Jo es gaidu, Kungs, uz Tevi, Tu paklausīsi, Kungs, mans Dievs.
16 Fa inao ty ahy: Tsy mone hirebeke iareo, ke hirengevoke te midorasitse o tombokoo.
Jo es sacīju: lai tie par mani nepriecājās; kad mana kāja šaubās, tad tie lai nelielās pret mani.
17 Toe veka’e hikorovoke iraho, amako lomoñandro ty fanaintaiñako.
Jo es esmu pie pašas krišanas un manas sāpes ir vienmēr manā priekšā.
18 Toe iantofako o hakeokoo; naho lifo-kasosorañe ty amo tahikoo.
Jo savu noziegumu es izsūdzu, un man ir bail manu grēku dēļ.
19 Fe maozatse naho mahasibeke o rafelahikoo, maro ty malaiñe ahy tsy vente’e,
Bet mani ienaidnieki dzīvo un ir vareni, un kas mani par nepatiesu ienīst, tie vairojās.
20 aa kanao valea’iareo raty ty soa, heje’ iareo ty fañorihako ty hasoa.
Un kas ļaunu par labu maksā, tie stāv man pretim, tāpēc ka es uz labu dzenos.
21 Ko mamorintseñ’ ahy ry Iehovà, ko mitotse amako ry Andrianañahareko,
Neatstājies no manis, Kungs, mans Dievs! neesi tālu no manis nost,
22 Malisà hañimb’ ahy ry Talè, Fandrombahañ’ ahy.
Steidzies man palīgā, Kungs, mana pestīšana!
