Salamo 122

1 Nandia-taroba iraho, te nanoa’ iereo ty hoe: Antao hiheo mb’añ’anjomba’ Iehovà.

Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.

2 Fa mijohañe amo lalam-bei’oo ty fandia’ay, ry Ierosalaime!

Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.

3 Hehe t’Ierosalaime, rova niranjieñe soa-fifamatotse.

Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,

4 Ie ty ionjona’ o rofòkoo, o rofòko’ Ià-o, ty amy nitaroñañe am’ Israeley, hañandriaña’iareo ty tahina’ Iehovà.

Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.

5 Ao ty nampitroarañe fiambesam-pizakàñe, o fiambesa’ i tarira’ i Davideio.

Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.

6 Mihalalia fañanintsiñe am’Ierosalaime: hiraorao o mikoko Azoo.

Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.

7 Fañanintsiñe ty ho an-kijoli’o ao, naho fierañerañañe amo anjomba’o mitiotiotseo.

Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.

8 O longokoo naho o rañekoo, le hataoko ty hoe: Fañanintsiñe ama’o.

Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.

9 I anjomba’ Iehovà Andrianañaharentikañey, ho paiako ty hampibodobodo azo.

Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.