Salamo 116
1 Kokoako t’Iehovà amy te janji’e ty feoko naho o halalikoo,
Es mīlu(to Kungu), ka Tas Kungs klausa manu balsi un manu pielūgšanu.
2 Amy te nanokilaña’e ravembia, le ho tokaveko Amy ze hene androko.
Jo Viņš griež Savu ausi pie manis, tādēļ es Viņu piesaukšu visu mūžu.
3 Nivandire’ o talin-kavilasio iraho, nazi’ i tsikeokeokey; nizò fikoretañe naho anahelo. (Sheol h7585)
Nāves saites mani bija apņēmušas, un elles bēdas man bija uzgājušas, bēdas un bailes man nāca virsū. (Sheol h7585)
4 Le nikanjieko ty tahina’ Iehovà: Ehe, r’Iehovà, hahao ty fiaiko!
Bet es piesaucu Tā Kunga vārdu: ak Kungs, izglāb manu dvēseli!
5 Matarike t’Iehovà naho mahity; Eka, mpitretrè t’i Andrianañaharentika.
Tas Kungs ir žēlīgs un taisns, un mūsu Dievs ir sirds žēlīgs.
6 Arova’ Iehovà o trentrañeo, nizo havoretra iraho fe rinomba’e.
Tas Kungs pasargā vientiesīgos; kad es biju bēdās, tad Viņš man palīdzēja.
7 Mimpolia mb’am-pitofà’o ao ry fiaiko, fa nampiraorao azo t’Iehovà.
Esi atkal mierā, mana dvēsele, jo Tas Kungs tev dara labu.
8 Fa navotso’o an-kavetrahañe ty fiaiko, tsy ho foy rano o masokoo, tsy hitsikapy o tombokoo,
Jo tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, manas acis no asarām, manu kāju no slīdēšanas.
9 t’ie hitsontik’ añatrefa’ Iehovà, an-tanen-kaveloñe ao.
Es staigāšu Tā Kunga priekšā dzīvo zemē.
10 Nahatoky avao ndra te nataoko ty hoe: Mafe ty fisotriako.
Es ticu, tāpēc es runāju. Es biju ļoti apbēdināts;
11 Hoe iraho te nianifañe: Fonga Remborake ondatio.
Es sacīju savās bailēs: visi cilvēki ir melkuļi.
12 Akore ty hañavahako am’ Iehovà? ami’ty habein-kasoa’e amako?
Kā es Tam Kungam maksāšu visas labdarīšanas, ko Viņš pie manis darījis?
13 Ho zonjoñeko ty fitovim-pandrombahañe vaho hikanjy ty tahina’ Iehovà.
Es pacelšu to pestīšanas biķeri un piesaukšu Tā Kunga vārdu.
14 Havahako o nifantàko am’ Iehovào, añatrefa’ ondati’e iabio.
Es maksāšu Tam Kungam savus solījumus visu Viņa ļaužu priekšā.
15 Sarotse am-pihaino’ Iehovà ty havilasi’ o noro’eo.
Viņa svēto nāve ir dārga Tā Kunga acīs.
16 Ry Iehovà, toe mpitoro’o iraho, fetrek’oro’o, ty anan’ anak’ampata’o; fa nabala’o o rohikoo.
Ak Kungs, es esmu tiešām Tavs kalps, es esmu Tavs kalps, Tavas kalpones dēls, Tu manas saites esi atraisījis.
17 Hengaeko sorom-pañandriañañe, vaho ho kanjieko ty tahina’ Iehovà.
Tev es upurēšu pateicības upurus un piesaukšu Tā Kunga vārdu.
18 Hondrohako am’ Iehovà o nifantàkoo, Eka, añatrefa’ ondati’e iabio.
Es maksāšu Tam Kungam savus solījumus visu Viņa ļaužu priekšā,
19 An-kiririsan’anjomba’ Iehovà eo, añivo’o ao, ry Ierosalaime. Treño t’Ià!
Tā Kunga nama pagalmos, tavā vidū, Jeruzāleme. Alleluja!
