Salamo 105
1 Andriaño t’Iehovà, kanjio ty tahina’e; ampahafohino ondatio o fitoloña’eo.
Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.
2 Isabò, rengeo an-tsabo; talilio o raha fanjaka nanoe’eo.
Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.
3 Mitreña, amy tahina’e masiñey; ampirebehañ’ añ’arofo’ o mipay Iehovào.
Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.
4 Paiavo t’Iehovà naho ty haozara’e; tsoeho nainai’e ty lahara’e.
Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.
5 Tiahio o raha fanjaka nanoe’eo, o halatsañeo, naho o fizakam-palie’eo.
Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -
6 Ry tarira’ i Avrahame mpitoro’eo, ry ana’ Iakobe jinobo’eo;
Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!
7 Ie t’Iehovà Andrianañaharentika; mahaatseke ty tane toy o fandilia’eo.
Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.
8 Toe tiahi’e nainai’e i fañina’ey, i tsara linili’e pak’an-tarira’e fah’arivo’e,
Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
9 i nanoe’e amy Avrahamey, naho i nifantà’e am’ Ietsakey,
Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.
10 vaho niventè’e am’Iakobe ho fañè, amy Israele ho fañina nainai’e:
To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,
11 ami’ty hoe: Hatoloko azo ty tane’ Kanàne, ty anjara lova’o.
Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;
12 Ie ondaty mbe nitsiampeampe, toe nitsiampe, mbore nirenetane ama’e,
Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,
13 ie nitsatsà-tane mb’an-tane, boak’am-pifeheañe raike sikal’am’ondaty ila’eo.
Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,
14 tsy nimetea’e ho lovilovie’ ondatio; le trinevo’e o mpanjakao ty am’ iereo:
Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:
15 Ko mitsipaoke o norizakoo; le ko joie’ areo o mpitokikoo.
Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!
16 Le nikanjie’e san-kerè o taneo, fonga nifolahe’e o tahon-kaneñeo;
Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.
17 Nirahe’e t’indaty hiaolo iareo, Iosefe naletake ho ondevo.
Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.
18 Jinoi’ iareo am-bahotse o fandia’eo, najo am-po viñe ao i sandri’ey,
Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,
19 ampara’ ty andro nañenefañe i nitokia’ey, namente aze ty tsara’ Iehovà.
Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.
20 Nafanto’ i mpanjakay le nabalake re, hinaha’ ty mpifehe’ ondatio,
Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.
21 Nanoe’e talèn’ anjomba’e naho mpamandroñe o vara’eo,
Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.
22 nifehe o roandria’eo an-tsatri’e, nanoro hihitse amo androanavio.
Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.
23 Nimoake e Mitsraime ao ka t’Israele, nitaveañe an-tane’ i Kame añe t’Iakobe.
Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.
24 Le nampanaranahe’e ondati’eo; vaho nampaozare’e ambone’ o rafelahi’iareoo
Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.
25 Nampifotere’e ty arofo’ iareo halaiñe ondati’eo, hikinia o mpitoro’eo.
Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.
26 Nirahe’e t’i Mosè mpitoro’e, i Aharone jinobo’ey.
Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.
27 Nanoe’ iereo añivo’ iareo eo o raha tsitantane’eo, naho halatsàñe an-tane’ i Kame ao.
Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.
28 Nañitrifa’e ieñe, le nampimoromoroñe’e, vaho tsy niolà’ iareo o tsara’eo.
Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.
29 Novae’e ho lio ty rano’ iareo, naho zinama’e o fia’ iareoo.
Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.
30 Nisamborian-tsahoñe ty tane’ iareo, añ’efem-pandrea’ o mpanjaka’ iareoo.
Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.
31 Nitsara re, le niropahen-daletse, naho nandrambañe ty tane’ iareo ty haon-doha.
Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
32 Tinolo’e havandra hisolo orañe, naho afo nilebaleba an-tane’ iareo.
Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,
33 Finofo’e o vahe’eo naho o sakoa’eo, vaho tsineratsera’e o hatae an-tane’iareoo.
Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.
34 Nisaontsie’e, le nimb’eo o betratrao, naho ty kijeja tsy fotofoto;
Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,
35 hene navorembore’ iereo ze naindoñe an-tane’ iareo ao, fonga nabotseke ty vokan-tane’ iareo.
Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.
36 Nampivetrahe’e iaby ka o tañoloñoloñan-tane’ iareoo, ze hene lengom-boan- kaozara’iareo.
Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.
37 Le nakare’e reketse volafoty naho volamena t’Israele, leo raike tsy nitsikapy amo rofoko’eo.
Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
38 Nifale t’i Mitsraime t’ie niakatse, fa nivotraha’ ty fihembañañe.
Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.
39 Nandafiha’e rahoñe ho fialofañe, naho afo ho fañazavàn-kaleñe.
Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.
40 Nihalaly iereo le nanjotsoa’e hatrakatrake, nampieneña’e mahakaman-dikerañe.
Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.
41 Sinoka’e i lamilamiy, le nidoandoañe ty rano nikararake an-dratraratra ao hoe saka.
Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.
42 Fa nitiahi’e i tsara’e masiñe amy Avrahame mpitoro’ey.
Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.
43 Le naaka’e am-pirebehañe ondati’eo, am-pazake o jinobo’eo;
Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,
44 natolo’e ty tane’ o kilakila ondatio, vaho rinambe’ iareo ho lova o nimokora’ ondatioo:
Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,
45 soa t’ie hañambeñe o fañè’eo vaho hañorike i Tsara’ey. Treño t’Ià!
Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.
