Ohabolana 4
1 Tsanoño ry anake, ty fanoroan-drae, itsendreño hahazoa’ areo hilala;
Klausāties, mani bērni, tēva pamācīšanu un meklējiet atzīšanu mācīties;
2 fa nanolorako fiohan-tsoa: aa le ko apo’ areo ty Fañòhako
Jo es jums dodu labu mācību, neatmetiet manu bauslību!
3 Izaho anadahin-draeko, nitrotrotrotro, bako tokañe ampahaisahan-dreneko,
Jo es biju sava tēva dēls, savai mātei luteklītis un vienīgais;
4 le nanareñe ahy ty hoe: ampifaharo an-tro’o ao o entakoo; tambozoro o lilikoo hiveloma’o
Un viņš mani mācīja un sacīja: Lai tava sirds pieņem manus vārdus, turi manus baušļus, tad tu dzīvosi;
5 Manaña hihitse; mitohà hilala: ko mañaliño, vaho ko miamboho amo volam-bavakoo;
Manto gudrību, manto atzīšanu; neaizmirsti un negriezies nost no manas mutes vārdiem;
6 Ko apo’o, le harova’e; ikokò, le hambena’e.
Neatstāj to, tad viņa tevi paglābs; mīļo viņu, tad viņa tevi pasargās.
7 Hihitse ty lohà’e, aa le manàña hihitse, eka, mangalà hilala amy ze hene famoria’o.
Gudrības iesākums ir: Manto gudrību un ar visu savu padomu samanto atzīšanu.
8 Onjono re le honjone’e irehe; hiasia’e te fihine’o.
Turi viņu augsti, tad viņa tevi paaugstinās, viņa tevi cels godā, ja tu viņu apkampsi.
9 Hampihamine’e voñe vinanditse an-doha’o, ho tolora’e sabaka fanjàka.
Viņa dos jauku glītumu tavai galvai; krāšņu kroni viņa tev dāvinās.
10 Mitsanoña ahy, anake, vaho iantofo o entakoo, hañamaroañe ty taon-kavelo’o.
Klausies, mans bērns, un pieņem manus vārdus, tad vairosies tavas dzīvības gadi.
11 Fa nitalifirako mb’an-dalan-kihitse; naho nitehafeko mb’amo lalan-kavantañañeo.
Es tev mācīšu gudrības ceļu, es tevi vadīšu uz taisna ceļa,
12 Ie mitsontike, tsy ho sebañeñe o lia’oo; ihe milay, tsy hitsikapy.
Ka staigājot tavi soļi nemetās, un tekot tu nepiedauzies.
13 Vontitiro ty anatse le ko apo’o, ambeno amy t’ie ro havelo’o.
Turies cieti pie pamācības, neatstājies no tās, sargi to; jo tā ir tava dzīvība.
14 Ko mitsile mb’añ’oloñolo’ o lo-tserekeo vaho ko andenà’o ty lala’ o tsivokatseo.
Uz bezdievīgo tekas nenāc un uz ļauno ceļa neej!
15 Ihankaño, ko miary eo, iholiaro vaho mihelaña.
Stājies no tā, nestaigā uz viņa; raujies no tā un ej garām!
16 Ie tsy miroro hey naho tsy mandilatse; tinavañ’ am’iereo ty firotse ampara’ te mitsikapy.
Jo tie neaiziet gulēt, pirms nav ļauna darījuši, un tiem nenāk miegs, pirms nav kādu zemē gāzuši.
17 Fihina’ iereo ty lintsen-karatiañe vaho genohe’ iereo ty divain-kasiahañe.
Jo tie ēd bezdievības maizi un dzer negantības vīnu.
18 Manahake ty hazavà’ i manjirik’ àndroy ty lala’ o vantañeo, ie mihamazava erike ampara’ te mipisañe.
Bet taisno celiņš ir kā spožs gaišums, kas spīd un spīd, līdz diena aust.
19 Hoe fimoromoroñañe ty lala’ o lo-tserekeo, ie tsy maharendreke te mahatsikapy.
Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsība; tie nezin, pār ko tie kritīs.
20 O anake, tsendreño o fivolakoo; anokilaño sofy o lañonakoo.
Ņem vērā, mans dēls, manus vārdus, griez savu ausi uz manu valodu,
21 Ko enga’o hihake amo maso’oo; f’ie ahajao an-tro’o ao.
Lai tie nezūd no tavām acīm; paglabā tos savā sirds dziļumā;
22 Amy t’ie haveloñe amo maharendrekeo, toe fijanganañe ho an-tsandri’iareo iaby.
Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un visai viņu miesai zāles, kas dziedina.
23 Ambeno am-pilozohañe ty tro’o, fa boak’ama’e o fanganahanan-dranon-kaveloñeo.
Pār visu, kas jāsargā, sargi savu sirdi; jo no tās iziet dzīvība.
24 Asioro ama’o ty vava mengoke, vaho ihankaño o soñy mikelokeo.
Atstādini no sevis netiklu muti, un netaisnas lūpas lai ir tālu no tevis.
25 Ampañenteo mahity o maso’oo, vaho ampivantaño mañaolo o holi-maso’oo.
Lai tavas acis taisni skatās, un tavi acu raugi taisni tavā priekšā.
26 Jilovo ty fombàn-tombo’o, le hijadoñe soa o lia’oo.
Nosver savu kāju soļus, tad visi tavi ceļi labi izdosies.
27 Ko mivio mb’an-kavana ndra mb’ankavia; fa ampandifiho ty raty o tombo’oo.
Negriezies ne uz labo ne kreiso pusi; sargi savu kāju no ļauna.
