Ohabolana 31
1 Ty enta’ i Lemoela Mpanjaka, ty onin-drehake nanaren-drene’e aze:
Ķēniņa Lemuēļa vārdi, tā mācība, ko viņa māte tam mācīja.
2 Anhan ry anako! Anhan ry anake tañ’ ovako ao! Anhan ry anako nafantoko!
Ak, mans dēls! ak manas miesas dēls! tu manu solījumu dēls.
3 Ko atolo’o aman’ ampela ty haozara’o, ndra amo mpandrotsake mpanjakao o sata’oo.
Nedod sievām savu spēku, nedz savu ceļu tām, kas ķēniņus samaitā.
4 Tsy mañeva ty mpanjaka, ry Lemoela, tsy sazo’ i mpanjakay ty mikama divay, ndra o mpamelek’ arivoo ty hilelalela toake;
Ķēniņiem nebūs, ak Lemuēl, ķēniņiem nebūs vīna dzert, nedz valdniekiem stipra dzēriena iekārot,
5 kera hinoñe naho handikoke i liliy vaho hañamengoke ty zo’ o anan-kasotriañeo.
Ka dzerdami neaizmirst likumus, un nepārgroza tiesu visiem sērdieņiem.
6 Anjotsò toake ty heta’e, vaho divay ty voretra añ’arofo,
Dodiet stipru dzērienu tam, kas iet bojā, un vīnu, kam noskumusi sirds:
7 angao hinon-dre hañaliñoa’e ty hararaha’e, tsy ho tiahy ka o hasotria’eo.
Tāds lai dzer, ka aizmirst savu nabadzību, un vairs nepiemin savas bēdas.
8 Manokafa falie hisolo ty moañe, ho ami’ty zo’ o anam-pamàrañe iabio.
Atdari savu muti par mēmo un par visiem, kas ir atstāti.
9 Manokafa falie vaho mizakà an-kahiti’e; ambeno ty zo’ o rarake naho mavomavoo.
Atdari savu muti, tiesā taisni un nes tiesu nabagam un sērdienim.
10 Ia ty mahaonin-drakemba mañeva? Ie sarotse te amo safirao.
Tikušu (tikumīgu) sievu, kas tādu atrod, pāri par pērlēm ir viņas dārgums.
11 Atokisa’ ty trom-bali’e, ie tsy ho po-vara.
Uz viņu uzticas vīra sirds un labuma tam netrūkst nekāda.
12 Hasoa’e fa tsy mañànto, amy ze hene andro fiveloma’e.
Tā dara tam labu, ne ļaunu visās sava mūža dienās.
13 Paia’e ty volon-añondry naho ty vinda, vaho an-kafaleañe ty ifanehafa’e am-pitàñe.
Viņa gādā par vilnu un liniem un strādā priecīgām rokām.
14 Manahake o lakam-pañondrañeo, boak’añe ty añandesa’e mahakama.
Tā ir kā laivinieka laiva, sagādā maizi no tālienes.
15 Mitroatse te mbe haleñe, hamahañe o keleia’eo, vaho handiva amo anak’ ampata’eo.
Jau pašā naktī tā ceļas un dod barību savai saimei un kalponēm iespriesto tiesu.
16 Ereñerè’e ty teteke vaho vilie’e; ambolea’e tanem-bahe ami’ty vokam-pità’e.
To zemes stūri, ko cerē, tā dabū, no savu roku augļiem tā dēsta vīna dārzu.
17 Midian-kafatrarañe, naho ampaozare’e o sira’eo.
Ar spēku tā jož savus gurnus un savas rokas ar stiprumu.
18 Oni’e te soa o balibalie’eo, tsy mikipe haleñe i failo’ey.
Tā mana, ka viņas pūliņš labi sokas, un gaisma tai neapdziest naktī.
19 An-dravem-pità’e ty fañareta’e, le tana’e an-delam-pità’e ty antsòli’e.
Tā stiepj savu roku pie kodeļa un tver ar pirkstiem ratiņu.
20 Velare’e amo rarakeo ty sira’e, vaho ahiti’e amo mavomavoo o fita’eo.
Tā sērdieņus mīlīgi apkampj un pasniedz nabagiem roku.
21 Tsy hembaña’e i fanalay amo keleia’eo; fa songa misiki-mañabasà o ana’eo.
Savam namam tā nebīstas sniega, jo saime divkārtīgi ģērbta.
22 Anjaira’e saroñe ty vata’e, hene leny naho malòmavo o siki’eo.
Tā sev taisa apsegus, dārgs audeklis un purpurs tai ir apģērbs.
23 Fohiñe an-dalam-bey eo ty vali’e, ie mitrao-piambesatse amo androanavi’ i taneio.
Tai vīrs ir pazīstams vārtos, kad tas sēž ar zemes vecajiem.
24 Mitenoñe lamba leny re vaho aleta’e, tolora’e sokotry o mpanao takinakeo.
Viņa auž linu svārkus un pārdod, un izdod pircējiem jostas.
25 Haozarañe naho havantañañe ro fisiki’e, itohafa’e ty ho avy.
Stiprums un gods tai apģērbs; tā smejas par nākamo laiku.
26 Sokafe’e an-kihitse ty falie’e, le fañòham-patarihañe ty am-pivimbi’e eo.
Savu muti tā atdara ar gudrību, un uz viņas mēles ir jauka mācība.
27 Halahalae’e soa o satan-keleia’eo, vaho tsy kamae’e ty mofon-kavotroañe.
Viņa skatās pēc visām sava nama gaitām un neēd savu maizi ar slinkumu.
28 Miongake o ana’eo mañandriañ’ aze, naho mandrenge aze i valie’ey.
Viņas bērni pieceļas un teic viņu laimīgu; viņas vīrs, tas to slavē:
29 Maro ty ampela manao soa, fe fonga ilikoara’o.
Daudz mātes meitām ir goda tikums, bet tu esi pāri par visām!
30 Mpamañahy ty hasoa vintañe, kòake ty hamotramotràñe, fe rengèñe ty rakemba mañeveñe am’ Iehovà.
Daiļums viļ un skaistums paiet; dievbijīga sieva, tā ir teicama!
31 Atoloro aze ty havokaram-pità’e! le handrenge aze an-dalam-bey eo o sata’eo.
Teiciet viņu par viņas roku augļiem, un viņas pašas darbi lai viņu ļaudīs teic!
