< Ohabolana 3 >

1 O anake, ko haliño o entakoo le ampañambeno ty tro’o o lilikoo,
Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.
2 Le halavan’andro naho taon-kavelo vaho fierañerañañe ty hatovoñ’ ama’o.
Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.
3 Ko ado’o hieng’azo ty fatarihañe naho ty hatò; rohizo am-bozo’o eo, sokiro an-takelan-tro’o ao,
Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;
4 hahaoniña’o hamaràm-bintañe vaho tahinañe soa ampivazohoan’ Añahare naho ondatio.
Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.
5 Miatoa am’ Iehovà an-kaampon-tro’o vaho ko iatoa’o ty hilala’o;
Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.
6 Iantofo amy ze hene lia’o, le ho vantañe’e o lala’oo.
Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas
7 Ko manao mahihitse a maso’o; mirevendreveña am’ Iehovà vaho ihankaño ty hatsivokarañe,
Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.
8 ie ho fijangañan-tsandri’o, vaho fameloman-taola’o.
Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.
9 Iasio t’Iehovà amo vara’oo, naho ami’ty lohavoa’ o nampitomboe’oo;
Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,
10 Le handopolopo, hamopòke ty an-driha’o ao vaho handopatse divay vao o sajoa’oo.
Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.
11 O anake, ko sirikae’o ty fandilova’ Iehovà ko heje’o o fañendaha’eo,
Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;
12 fa lilove’ Iehovà ty kokoa’e, hambañe ami’ty rae i anadahy ampokofe’ey.
Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.
13 Haha t’ indaty mahaonin-kihitse, naho t’indaty itomboan-kilala,
Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.
14 fa lombolombo ty fitomboam-bolafoty ty fibodobodoa’e, vaho ambonem-bolamena ty havokara’e.
Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.
15 Sarotse te amo safirao vaho tsy amo salalae’oo ty mañirinkiriñ’aze.
Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.
16 Lava-havelo ty am-pitàn-kavana’e vara naho asiñe ro am-pitàn-kavia’e.
Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.
17 Lalam-panintsiñañe o lala’eo, vaho fierañerañañe o lalam-pandia’eo.
Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.
18 Hataen-kavelon-dre amo mivontititse ama’eo; naho hene haha ze mamejañe aze.
Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.
19 Hihitse ty nañoriza’ Iehovà ty tane toy; Hilala ty nampijadoña’e o likerañeo;
Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.
20 O hilala’eo ro ampiborahañe o lalekeo, vaho ampi­tsopaha’ o rahoñeo mika.
Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.
21 O anake, asoao tsy hisitake am-pahatreava’o ao o raha zao: vontitiro ty hihitse to naho ty filieram-batañe,
Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.
22 hamelombeloñe ty tro’o, naho handravake ty vozo’o.
Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.
23 Le handena’o an-kanintsiñe ty lia’o, vaho tsy hikotrofotse ty tombo’o.
Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;
24 Tsy ho hembañe te mandre; eka ie mihitsy, ho mamy ty firoro’o.
Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.
25 Ko mianifañe te ivotraha’ ty mampangebahebake, ndra ty fampiantoañe o lo-tserekeo te mifetsake.
Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;
26 fa Iehovà ro hatokisa’o naho hitañe ty tombo’o tsy ho fandriheñe.
Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.
27 Ko tana’o ami’ty mañeva ty soa, naho an-taña’o ty mahaeneñe aze.
Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;
28 Ko manao ty hoe am’ondatio: Akia hey, le mibaliha, vaho hamaray ty hanolorako azo— ie ama’o ao avao.
Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.
29 Ko mikitro-draty am’ ondatio, ie mimoneñe am-patokisañe marine’ azo.
Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.
30 Ko liera’o tsi-aman-tali’e ty ondaty tsy nanjoam-boiñe.
Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.
31 Ko tsikirihe’o t’indaty piaroteñe vaho ko joboñe’o o sata’eo;
Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;
32 tiva am’ Iehovà ty mengoke; fe itraofa’e safiry ty vantañe.
Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.
33 Nafà’ Iehovà ty akiba’ o lo-tserekeo, fe tahie’e ty kivoho’ o vantañeo.
Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.
34 Toe ati’e o mpanitseo, fe isohe’e ty mpireke.
Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.
35 Handova hasiñe o mahihitseo, fa onjone’ o seretseo ka ty mahasalatse.
Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.

< Ohabolana 3 >