Ohabolana 18
1 Mañean-drao ty mirery, tsambolitio’e ze atao vere-to.
Kas ar citiem kopā neturas, tas savu gribu tik meklē, un ir kavēklis visās lietās.
2 Tsy no’ i dagolay ty faharendrehañe, fa ty mampiboake ty heve’e avao.
Ģeķim netīk gudra valoda, bet tik vien atklāt savu paša sirdi.
3 Ie pok’eo ty tsivokatse, mipotìtse eo ka ty teratera, vaho indrezan-kasalarañe ty inje.
Bezdievīgam staigā līdz negods un ar apsmieklu kauns.
4 Rano laleke ty fisaontsim-palie’ ondaty, torahañe mibobobobo ty figoangoañan-kihitse.
Vārdi cilvēka mutē ir dziļš ūdens, un gudrības avots ir tekoša ūdens upīte.
5 Tsy mahasoa te osiheñe ty raty, hikihoañe ty vañoñe an-jaka.
Nav labi bezdievīga vaigu cienīt un nospiest taisno tiesā.
6 Mikaidraha o soñi’ i dagolao, naho mikai-tampify ty vava’e.
Ģeķa lūpas ieved ķildā, un viņa mute brēc pēc sitieniem.
7 Fiantoa’ i seretsey ty vava’e, vaho mpamandrike ty fiai’e o soñi’eo.
Ģeķa mute sev pašai par postu, un viņa lūpas paša dvēselei par slazda valgu.
8 Kenoke mafiry ty fivolam-pitolom-boetse, migodoñe mb’añ’ova’ ondaty ao.
Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un iet visai pie sirds.
9 Rahalahi’ ty mpijoy, ty mpilesa am-pitoloña’e.
Kas laisks pie darba, tas palaidņa brālis.
10 Fitalakesañ’abo fatratse ty tahina’ Iehovà, milay mb’ama’e ao ty vantañe vaho onjoneñe tsy takatse.
Tā Kunga vārds ir stipra pils; tur taisnais glābjas un top izglābts.
11 Rova fatratse ty varam-pañaleale, naho hoe kijoly abo añ’ereñere’e ao.
Bagātam manta ir viņa stiprā pils un viņam šķiet augsts mūris.
12 Aolo’ ty ikorovoha’ ondaty ty fiebotseboran-tro’e, fe miaolo’ ty hasiñe ty firehañe.
Priekš bojāiešanas cilvēka sirds top lepna, bet pazemība ved godā.
13 Ie manoiñe aolo’ t’ie mitsanoñe: le hagegea’e naho hasalara’e.
Kas atbild, pirms dzirdējis, tas tam par ģeķību un kaunu.
14 Mahafeake hasilofañe ty tro’ ondaty, fa ia ka ty mahaleo ty fikoretan’ arofo.
Vīra gars panes savas bēdas, bet kad gars izmisis, kas to var panest?
15 Mitoha hilala ty tro’ i mahatsikarake, vaho mañotsohotso hihitse an-dravembia’e ty mahilala.
Prātīga sirds iemanto atzīšanu, un gudra auss meklē atzīšanu.
16 Anokafan-dalañe ty ravoravo’ ondaty, manese aze hiatreke ty bey.
Dāvanas cilvēkam līdzina ceļu un viņu ved kungu priekšā.
17 Heveren-ko to ty mitalily valoha’e, ampara’ te pok’eo ty mañody aze.
Kas pirmais sūdz, tam taisnība; kad nu nāk viņa pretinieks, tad to tirda.
18 Abala’ ty tora-tsato-piso ty fifandierañe, ie mampivike ty mpifanjomotse.
Mesli nobeidz ķildas un izšķir varenos.
19 Mora ty mandreketse rova fatratse, ta ty rañetse torifike, vaho hoe tsotso-bim-pitilik’abo ty fifanjomorañe.
Apkaitināts brālis ir cietāks nekā stipra pils, un ķilda nekā pils vārtu aizšaujamais.
20 Ty havokaram-palie’ ondaty ro mahaenem-pisafoa, o vokam-pivimbi’eo ro maha-anjañe.
No mutes augļiem ikkatrs savu vēderu pildīs, un viņa lūpu padoms to ēdinās.
21 Manandily ami’ ty haveloñe naho ami’ty havilasy ty fameleke, hikama amo vokare’eo ze mikoko aze.
Nāve un dzīvība stāv mēles galā; kā kurš runā, tā tam būs.
22 Mahaonin-kasoa ty tendreke valy, vaho isohe’ Iehovà.
Kas sievu atradis, tas atradis labumu un mantojis žēlastību no Tā Kunga.
23 Mihalaly tretrè ty rarake, fe sotrafe’ ty mpitsikafo.
Nabags runā lūgdamies, bet bagāts atbild bargi.
24 Mianto t’indaty lako rañetse, fe ao ty ate-hena mipiteke soa te ami’ty rahalahy.
Citam daudz draugu uz postu; bet ir draugi, kas labāki nekā brālis.
