Ohabolana 14
1 Mandranjy ty akiba’e ty rakemba mahihitse, fe arotsa’ ty minè an-taña’e ty aze.
Gudra sieva uztaisa savu namu, bet neprātniece to noposta pati savām rokām.
2 Mañeveñe am’ Iehovà ty mañavelo an-kahiti’e, fe manirika aze ty mengok’ amo lala’eo.
Kas savā skaidrībā staigā, tas bīstas To Kungu; bet netiklais savā ceļā nebēdā par Viņu.
3 Am-bava’ i dagola ty kobay ho an-dambosi’e, fe mañaro ty mahihitse o fivimbi’eo.
Ģeķa mutē ir viņa lepnības rīkste, bet gudro lūpas viņus pasargā.
4 Ie tsy eo añombe, koake ty riha’e; Toe mahavokatse ty haozaran’ añombe.
Kur vēršu nav, tur sile tīra; bet caur vēršu spēku nāk liela raža.
5 Tsy mandañitse ty mpitalily migahiñe, fe mikofòke habodiake ty mpitarom-bande.
Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks izverd melus.
6 Mipay hihitse ty mpanivetive fa tsy mahatrea, fe mora ami’ty mahafohiñe ty hitendreke hilala.
Garzobis meklē gudrību un neatrod; bet prātīgam atzīšana nāk lēti.
7 Mihankaña ami’ty fiatrefañe i minèñey, fa tsy ho oni’o eo ty soñy mahilala.
Ej nost no ģeķa acīm; jo gudru valodu tu nedzirdēsi!
8 Ty hihi’ i mahilalay: le t’ie mahatsikarake ty lia’e, fe hakalitahañe ty hagegean-dagola.
Prātīga vīra gudrība ir šī, savu ceļu saprast; bet nejēgu ģeķība ir aloties.
9 Sirikae’ ty minèñe ty fisolohoañe, fe amo vañoñeo ty fiharoan-drehake.
Ģeķiem grēku upuris nelīdz, bet pie taisniem ir labpatikšana.
10 Fohi’ ty troke ty hafaim-piai’e, vaho tsy itraofa’ ty ambahiny ty firebeha’e.
Sirds pati vien zina savas sāpes, un cits neviens nenomana viņas prieku.
11 Harotsake ty akiba’ i rati-tserekey, fe hiraorao ty kivoho’ o vañoñeo.
Bezdievīgo nams taps nopostīts, bet taisno būdiņa zaļos.
12 Eo ty làlañe atao’ ondaty ho vantañe, f’ie migodañe mb’an-kavilasy ao.
Dažs ceļš liekās iesākumā labs, savā galā ved nāvē.
13 Mikoretse ty arofo ndra t’ie miankahake, vaho migadoñ’ an-kontoke ty rebeke.
Pat smejoties sirds brīžam sāp, un līksmība beidzās bēdās.
14 Atsake o sata’eo ty midisa-voly, fe mahaeneñe t’indaty soa i azey.
Kas atkāpjas, tā sirds baudīs savu darbu augļus, tāpat labs vīrs savus.
15 Kila iantofa’ ty seretse, fe tsakorè’ ty hendre o lia’eo.
Nejēga tic visu, bet prātīgais ņem vērā savus soļus.
16 Mihilotse ty mahihitse vaho iholiara’e ty raty, fe mijikajika naho mitsidaredare ty dagola.
Gudrais bīstas un izsargās no ļauna, bet ģeķis ir kā uguns un drošs.
17 Manao raha tsi-roe-tafa-toe ty mora boseke, vaho tsambolitioheñe ty mikinia.
Ātras dusmas dara ģeķību, un niķainu cilvēku ienīst.
18 Mandova hagegeañe ty seretse, fe sabakaen-kilala ty hendre.
Nesaprašu mantība ir ģeķība, bet prātīgo kronis atzīšana.
19 Hidrakadrakak’ anatrefa’ ty soa ty raty, naho an-dalambei’ o vantañeo ty tsereheñe.
Ļauniem jāklanās priekš labiem, un bezdievīgiem taisna vārtos.
20 Heje’ ty rañe’e i rarakey, fe maro ty mikoko i mpañalealey.
Pat draugs nabagu ienīst, bet bagātiem mīlētāju daudz.
21 Aman-tahiñe ty manirìka ondaty, haha ka ty matarike amo poi’eo.
Kas pulgo savu tuvāko, grēko; bet svētīgs, kas par nabagu apžēlojās.
22 Tsy hidridrike hao ty mpikilily? Fe fiferenaiñañe naho hatò ro amo misafiry hasoao.
Vai tad neceļā nekļūs, kas ļaunu perē? bet kam prāts uz labu, panāks žēlastību un uzticību.
23 Amam-bokatse ze hene fitoloñañe, fe mahararake ty soñy mikofofoake.
Kur sviedriem strādā, tur kas atliek; bet kur vārdi vien, tur trūcība.
24 Sabaka’ o mahihitseo ty vara’e; fe hagegeañe ty hanè’ o dagolao.
Bagātība ir gudriem par kroni, bet nejēgu ģeķība paliek ģeķība.
25 Mpañaha aiñe ty mpitaroñe mahity, fe mpikitro-draha ty mikofò-bande.
Patiess liecinieks izpestī dvēseles, bet kas melus runā, ir blēdis.
26 Fañarovañe fatratse ty fañeveñañe am’ Iehovà, vaho amam-pipalirañe o ana’eo.
Tā Kunga bijāšanā ir liela drošība, un tā būs viņa bērniem par patvērumu.
27 Havelo migoangoañe ty fañeveñañe am’ Iehovà, toe fampiariañe o fandri-kakoromahañeo.
Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem.
28 Enge’ i mpanjakay ty borizañe maro; ampoheke ka ty ana-donake tsy ama’ ondaty.
Ķēniņa gods stāv ļaužu pulkā, bet ļaužu trūkums ir valdnieku vaidi.
29 Àmpon-kilala ty malaon-kaviñerañe; fe mpañonjo hagegeañe ty mora boseke.
Lēnprātīgam liela gudrība, bet ātrais ir liels ģeķis.
30 Mahavelon-tsandriñe ty arofo hendre, fe mahavoroke taolañe ty farahy.
Lēna sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs prāts ir puveši kaulos.
31 Mitera i Andrianamboatse aze ty mamorekeke o rarakeo, fe miasy Aze ty mitretre mahatra.
Kas nabagu nospiež, pulgo viņa Radītāju; bet kas par sērdieni apžēlojās, tas godā Dievu.
32 Arotsa’ ty fandilara’e ty rati-tsereke, fe am-pitsalohañe ty vañoñe te mivetrake.
Bezdievīgais pazūd savā postā, bet taisnais arī savā nāvē ir drošs,
33 Mimoneñe añ’arofo’ i mahilalay ty hihitse, fe abentabenta’ o dagolao ty antrok’ ao.
Prātīgo sirdī gudrība dus, bet ģeķu starpā tā parādās.
34 Mañonjom-pifeheañe ty havañonañe, fe mañìnje o borizañeo ty hakeo.
Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir ļaužu posts.
35 Osihe’ ty mpanjaka ty mpitoroñe mitoloñe an-kihitse, fe atretrè’e an-kaviñerañe ty manao hasalarañe.
Tiklam kalpam ķēniņa žēlastība, bet viņa dusmas bezkaunīgam.
