Ohabolana 11
1 Tiva am’ Iehovà ty fandanjàñe vìlañe, fe no’e ty vato to.
Viltīgs svars Tam Kungam ir negantība, bet pilnīgs svara akmens Viņam patīk.
2 Ie avy ty firengeañe, pok’eo ka ty hasalarañe; fe mpiamo mpirekeo ty hihitse.
Kur nāk lepnība, tur arī nāk kauns, bet pie pazemīgiem ir gudrība.
3 Miaolo o vantañeo ty havañona’e, fe mampianto i lahiaga ty fikelokeloha’e.
Taisno sirdsskaidrība tos vada, bet neliešu netiklība tos posta.
4 Tsy vente’e añ’andron-kankàñe ty vara, fe mamotsotse an-kavilasy ty havantañañe.
Manta nepalīdz atriebšanas dienā, bet taisnība izpestī no nāves.
5 Mampahity ty lala’ o malio tahiñeo ty havantaña’e, fe mikorovok’ ami’ty haratia’e o lo-tserekeo.
Skaidram taisnība līdzina ceļu, bet bezdievīgais kritīs caur savu bezdievību.
6 Mañaha ty vañoñe i havantaña’ey, fe hamahotse o piaroteñeo ty fatiti’iareo.
Taisno taisnība tos izglābs, bet nebēdnieki savaldzināsies savā kārībā.
7 Ie mate ty lo-tsereke, momoke o fañiria’eo, vaho voroke ty fitamà’ i tsy mahitiy.
Kad bezdievīgs cilvēks mirst, tad viņa cerība iznīkst, un netaisno gaidīšana ir pagalam.
8 Votsorañe amy falovilovia’ey ty vantañe, le mb’eo handimbe aze ty lo-tsereke.
Taisnais tiek izglābts no bēdām, un bezdievīgais nāk viņa vietā.
9 Mijoy ty rañe’e am-bava’e ty tsi-aman-Kàke, fe hilala ty mañaha o vañoñeo.
Blēdis savu tuvāko bendē ar muti, bet taisnie, to manot, paglābjas.
10 Ie miraorao o vantañeo, mirebeke ty rova; ie momoke ty lo-tsereke, inay ty firiñariñan-kobaiñe.
Kad taisnam labi klājās, tad pilsēta priecājās, un gavilē, kad bezdievīgais iet postā.
11 Mionjoñe ty rova tatae’ o vañoñeo, fe rotsahe’ ty vava’ o lo-tserekeo.
Caur taisna svētību pilsēta ceļas, bet caur bezdievīga muti tā top nopostīta.
12 Po-hilala ty maniva ondaty, fe mianjiñe t’indaty mahilala.
Kas savu tuvāko nicina, tam nav saprašanas; bet gudrs vīrs cieš klusu.
13 Mb’eo mb’eo i mpitolom-bolañey mampiborake ty nitangogoeñe, fe mahakafi-draha ty migahiñe.
Mēlnesis apkārt lienot izmuld, kas slēpjams; bet kam uzticīgs prāts, tas to apklāj.
14 Ie po-panoroañe, mihotrake o borizañeo, fe fandreketañe t’ie mitolom-pisafiry.
Kur vadīšanas nav, tur ļaudis nīkst; bet kur padoma devēju papilnam, tur labi izdodas.
15 Toe hisotry ty miantoke songon’ ambahiny, fe soa fiaro ty malai-mañoho-pitàñe.
Kas par svešu galvo, tam būs bēdu gan; bet kas galvošanu ienīst, tas paliek mierā.
16 Asieñe ty rakemba matarike, vaho manontom-bara ty fanalolahy.
Mīlīga sieva panāk godu, tā kā varenie panāk bagātību.
17 Mañasoa ty tro’e t’indaty matarike, fe mijoy ty vata’e ty mpampisoañe.
Žēlīgs vīrs savai paša dvēselei dara labu, bet niknais savai paša miesai dara grūti.
18 Mikarama hakoahañe ty lo-tsereke, fe ho soa tambe ty mitongy havantañañe.
Bezdievīgais pelnās tukšu algu, bet kas taisnību sēj, tam alga pastāvīga.
19 Ho veloñe ty mifahatse an-kavañonañe, fe hihomake ty mañean-karatiañe.
Kā taisnība ir uz dzīvību, tā ļaunam pakaļ dzīties ir uz nāvi.
20 Tiva am’ Iehovà ty mengok’ an-troke, fe ifalea’e ty mañavelo an-kahiti’e.
Kam netikla sirds, tas Tam Kungam ir negantība; bet kam skaidrs ceļš, tas Viņam patīk.
21 Tsy mikalafo te tsy ho po-lafa ty lo-tsereke, fe ho haha ty tiri’ o vantañeo.
Uz radu radiem paliek blēža vaina; bet taisno dzimums taps izglābts.
22 Hoe bange volamena ami’ty oron-dambo ty ampela montramontra tsy mahalie-batañe.
Skaista sieva, kas goda neprot, ir zelta gredzens cūkas purnā.
23 Ty hasoa avao ty fisalala’ o vañoñeo; fe haviñerañe ty fitamà’ i lahiaga.
Ko taisnie vēlās, ir visnotaļ labums; bet bezdievīgo cerība ir pārgalvība.
24 Eo ty fampiparaitahañe mbe mampitombo avao; eo ty matity ami’ty mañeva, f’ie ho rarake.
Cits izkaisa, un tam vēl krājās; un cits taupa pārlieku, bet tik uz trūcību.
25 Hiraorao t’indaty matarike, vaho ho tondrahañe ka ty manondrake.
Tā dvēsele, kas svētī, tiks trekna, un kas dzirdina, tas atkal taps dzirdināts.
26 Honjire’ ondatio ty matity ampemba, fe fitahiañe ty ho añambone’ i mandetak’ azey.
Kas aiztur labību, to ļaudis lād, bet svētība būs pār pārdevēja galvu.
27 Osiheñe ty mitsoe-kasoa, fe ami’ty mipay haratiañe, izay ty ho zoe’e.
Kas dzenās pēc laba, tas ir patīkams, bet kas meklē ļaunu, tam tas arī nāks.
28 Hihotrake ty miato vara, fe handrevake hoe ravets-atae maindoñe o vantañeo.
Kas uz savu bagātību palaižās, tas iznīks, bet taisnie zaļos kā lapas,
29 Handova tioke ty mpanolo-tsotry añ’anjomba’e, le hitoroñe ty mahihi-troke ty dagola.
Kas savu namu pilda ar nemieru, tas mantos vēju, un ģeķis būs par kalpu tam, kam ir gudra sirds.
30 Hataen-kaveloñe ty vokare’ o vantañeo, vaho mpandrekets’arofo ty mahihitse.
Taisna auglis ir dzīvības koks, un gudrais manto sirdis.
31 Kanao ho tambezeñe an-tane atoy o vantañeo, àntsake ty tsereheñe naho o piaroteñeo.
Redzi, taisnam virs zemes top atmaksāts, cik vairāk vēl bezdievīgam un grēciniekam.
