Fitomaniana 5
1 Tiahio, ry Iehovà, i nifetsak’ ama’ay zay; vazohò vaho oniño ty fisalara’ay!
Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu kaunu.
2 Natolotse amo ambahinio ty lova’ay, amo rene-taneo o akiba’aio.
Mūsu mantas tiesa svešiniekiem kļuvusi, mūsu nami ārzemniekiem.
3 Bode zahay henaneo, toe bode rae; remavoiñe o rene’aio.
Mēs esam bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.
4 Tsy mete tsy vilie’ay ty rano hinome’ay; kaloeñe o hatae avori’aio.
Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku pērkam par maksu.
5 Ampisoañeñe o hatò’aio; màmake zahay tsy maharendre-pitofàñe.
Mēs topam vajāti pār kaklu pār galvu, mēs esam noguruši, dusas mums nav.
6 Fa nanolo-pitàñe amy Mitsraime zahay naho amy Asore, hitakara’ay mofo mahàtsake.
Mēs esam devušies rokā ēģiptiešiem un Asiriešiem, lai dabūtu maizes paēst.
7 Nandilatse o roae’aio; tsy eo ka iereo; zahay avao ty mivave o hakeo’eo.
Mūsu tēvi apgrēkojušies, un to vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.
8 Fehe’ o ondevoo, fe tsy eo ty hamotsots’anay am-pità’ iareo.
Kalpi valda pār mums, un neviena nav, kas mūs izglābj no viņu rokām.
9 Mampamoe’ aiñe ty ahazoa’ay haneñe, amy fibara an-dratraratray.
Mums sava maize jāatved ar nāves bailēm, tuksneša zobena priekšā.
10 Mahamainte ty holi’ay hoe toñake I kerè matrovokey.
Mūsu āda ir nomelnējusi kā ceplī no tāda briesmīga bada.
11 Vahorañe e Tsione ao o rakemba’aio, naho amo rova’ Iehodào o somondrara’aio.
Sievas Ciānā apsmietas, jaunavas Jūda pilsētās.
12 Aradorado am-pità’e o roandriañeo; tsy iasiañe ty lahara’ o androanavio.
Lielkungi caur viņu roku ir pakārti, un vecaju vaigs nav turēts godā.
13 Azitse handisañe ty ajalahy naho midaleandaleañe o jolingao te mijiny hatae.
Jaunekļus dzen pie malšanas, un puiši klūp malku nesdami.
14 Napo’ o androanavio ty lalam-bey, nado o ajalahio ty bekobeko.
Vecaji atstājās no vārtiem un jaunekļi no savām dziesmām.
15 Nijihetse ty hafalean’ arofo’ay; nifotetse ho fandalàñe o tsinja’aio.
Mūsu sirds līksmība ir pagalam, mūsu diešana palikusi par vaimanām.
16 Po-tsabaka zahay; feh’ohatse fa niota!
Mūsu galvas kronis nokritis, - ak vai mums, ka esam grēkojuši!
17 Izay ty mahasiloke o tro’aio, izay ty mahalopelope o fihaino’aio;
Tādēļ mūsu sirds gurdena, tādēļ mūsu acis palikušas tumšas;
18 toe i Vohi-Tsione mangoakoakey; mitingañ’ ao o farasio.
Ciānas kalna dēļ, kas izpostīts, ka lapsas pār to tekā.
19 Fa Ihe ry Iehovà, nainai’e tsy modo ty fifehea’o; pak’amo tariratse fara-mandimbeo ty fiambesa’o.
Tu, Kungs, paliec mūžīgi, Tavs godības krēsls līdz radu radiem.
20 Akore t’ie naforintse’o? Amoea’o andro maro hao zahay?
Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?
21 Ampolio ama’o, ry Iehovà, hibodaña’ay; vaò manahake o andro taoloo o andro’aio—
Kungs, atgriezi mūs pie Tevis, tad atgriezīsimies, atjauno mūsu dienas, tā kā vecos laikos.
22 Fa naitoa’o zafezanake, naho loho niviñera’o.
Jeb vai Tu mūs pavisam esi atmetis un tik ļoti par mums apskaities?
