< Josoa 20 >

1 Nitsara am’ Iehosoa t’Iehovà ami’ty hoe:
Un Tas Kungs runāja uz Jozua un sacīja:
2 Saontsio amo ana’ Israeleo ty hoe: Tendreo o rovam-pitsolohañe nita­roñeko ama’ areo am-pità’ i Mosèo;
Runā uz Israēla bērniem un saki: noliekat sev glābšanās pilsētas, par kurām Es uz jums esmu runājis caur Mozu,
3 ie amy zay, i mañoho-doza ama’ ondaty tsy nitsatrie’ey, ty hilay mb’eo, toe ho fitsoloham-pamale-fate.
Ka uz turieni var bēgt tas nokāvējs, kas kādu dvēseli no nejauši nezinādams nokauj, ka tās jums var būt par patvēruma no asins atriebēja.
4 Ie hitriban-day mb’ ami’ty raik’ amy rova rezay, naho hijohañe an-dalambei’ i rovay, naho hitaroñe ty aze an-dravembia’ o androanavi’ i rovaio; le hampihovae’ iareo amy rovay vaho ho tolora’ iareo toetse himoneña’e am’ iareo.
Un kurš uz kādu no šīm pilsētām bēg, tam pie pilsētas vārtiem būs stāvēt, un savus vārdus runāt priekš pilsētas vecaju ausīm; tad tie viņu lai uzņem pie sevis pilsētā un viņam dod vietu, ka viņš pie tiem var dzīvot.
5 Naho mañoridañe aze i mpamale-fatey le tsy hasese’ iereo am-pità’e i namonoy amy te tsy ni-satrie’e ty nanjevoñe i rañe’ey ie tsy niheje’e taolo.
Un kad tas asins atriebējs viņam dzenās pakaļ, tad lai tie to nokāvēju viņam nedod rokā, tāpēc ka viņš nezinādams savu tuvāko nokāvis, un viņu iepriekš nav ienīdējis.
6 Himoneña’e i rovay ampara’ te mijohañe añatrefa’ ty fivory ty hizaka aze; am-para’ ty fihomaha’ ty mpisorom-bey henane zay; himpoly amy zao i mpamonoy mb’ an-drova’e naho mb’añ’akiba’e, mb’ amy rova nihirifa’e an-daiy.
Tad tam tai pilsētā būs dzīvot, tiekams viņš draudzes priekšā būs stāvējis uz tiesu, līdz kamēr tas augstais priesteris būs miris, kas tanīs dienās būs, tad lai tas nokāvējs griežas atpakaļ un iet savā pilsētā un savā namā, tai pilsētā, no kurienes viņš izbēdzis.
7 Aa le navì’ iareo ty Kedese e Ga­lilà am-bohibohi’ i Naftalý ao naho i Sekeme am-bohibohi’ i Efraime ao, vaho i Kiriate-arbà (i Ke­brone Izay), am-bohibohi’ Iehoda ao.
Tad tie iesvētīja Ķedesu Galilejā Naftalus kalnos, un Šehemi Efraīma kalnos, un ĶniatArpu, - tā ir Hebrone, - Jūda kalnos.
8 Naho alafe’ Iardeney, atiñana’ Ieriko, le tinoro’ iereo i Betsere am-patrambey an-tane pisakey boak’ am-pifokoa’ i Reobene ao, naho i Ramote e Gilade amy fifokoa’ i Gadey, vaho i Golane e Basane amy fifokoa’ i Menasè.
Un viņpus Jardānes, no Jērikus pret rītiem, tie deva Beceru tuksnesi Rūbena cilts klajumā, un Golanu Basanā no Manasus cilts.
9 Ie o rova natoro amo hene ana’ Israeleo naho amo renetane mañialo am’ iareoo, te eo ty mañoho-doza ama’ ondaty tsy nitsatrie’e le añe ty itribaha’e an-day tsy hivetrake am-pità’ i mpamale-fatey am-para’ ty ijohaña’e añatrefam-pivory.
Šīs tās noliktās pilsētas priekš visiem Israēla bērniem un priekš svešiniekiem viņu starpā, ka uz turieni bēgtu ikkatrs, kas cilvēku nejauši nokauj, ka tam nebūtu jāmirst caur asins atriebēja roku, pirms nebūtu stāvējis draudzes priekšā.

< Josoa 20 >