Josoa 11
1 Naho nahajanjiñe izay t’Iabene mpanjaka’ i Katsore le nampisangitrife’e t’ Iobabe, mpanjaka’i Madone, naho i mpanjaka’ i Simroney, naho i mpanjaka’ i Aksafey,
Un notika, kad Jabins, Hacoras ķēniņš, to dzirdēja, tad viņš sūtīja pie Jobaba, Madonas ķēniņa, un pie Šimronas ķēniņa un pie Akšafas ķēniņa,
2 naho o mpanjaka avara’ o vohibohitseo naho o e Arabà atimo’ i Kinerote naho an-tane Dore ahandrefañ’ añeo
Un pie tiem ķēniņiem, kas pret ziemeļiem kalnos un tai klajumā pret dienvidiem no Ķinerot un ielejā un kas Navot Dora jūrmalā dzīvoja,
3 naho o nte-Kanàne atiñanañe naho ahandrefañ’ añeo naho i nte-Amorey naho i nte-Ketey naho i nte-Periziy, naho i nte-Iebosý ambohibohitsey naho i nte-Kive am-poto’ i Kermone an-tane’ i Mitspày.
Pie Kanaāniešiem pret rītiem un vakariem un pie Amoriešiem un Hetiešiem un Fereziešiem un Jebusiešiem kalnos un pie Hiviešiem apakš Hermona, Micpas zemē.
4 Nionjomb’eo iereo rekets’ o hamaro’eo, ondaty mitozantozañe! valobohòke mira ami’ty faseñe añ’ olo-driake ey miharo soavala naho sarete tsifotofoto.
Šie izgāja un visi karapulki līdz ar tiem un daudz ļaužu, tik daudz kā smiltis jūrmalā, un varen daudz zirgu un ratu.
5 Nifamantañe i mpanjaka rey le nitrao-pitobe an-drano Merome, hialy am’ Israele.
Visi šie ķēniņi sapulcējās un nāca un kopā apmetās lēģerī pie Meroma ūdens, karot pret Israēli.
6 Le hoe ty tsara’ Iehovà am’ Iehosoa: Ko ihembañañe; ie hamaray, amo ora zao, te hatoloko zamañe añatrefa’ Israele iereo; hatao fira-sintake o tombon-tsoavala’eo le ho forototoe’ areo an’ afo o sarete’eo.
Un Tas Kungs sacīja uz Jozua: nebīsties no viņiem, jo rītu ap šo laiku Es tos visus nodošu apkautus Israēla priekšā; viņu zirgus tev būs darīt tizlus un viņu ratus ar uguni sadedzināt.
7 Aa le nomb’eo t’Iehosoa rekets’ o lahin-defo’e iabio haname iareo le nivovoa’e marine’ o rano’ i Merome eio vaho niambotraha’e.
Tad Jozuas un visi karaļaudis līdz ar viņu piepeši tiem uznāca pie Meroma ūdens un tiem uzbruka.
8 Le natolo’ Iehovà am-pità’ Israele, zinevo’ iareo, nihoridàñeñe mb’e Tsidone Ra’elahy mb’eo naho pake Misrepote-maime naho pak’ am-bavatane’ i Mizpè maniñanañe; zinama’ iareo am-para’ t’ie tsy nenga’e honka’e.
Un Tas Kungs tos nodeva Israēla rokā, un tie tos kāva un tiem dzinās pakaļ līdz tai lielai Sidonai un līdz tiem siltiem ūdeņiem un līdz Micpas klajumam pret rītiem un tos kāva, kamēr neviens no tiem neatlika.
9 Aa le nihenefe’ Iehosoa am’ iereo ze natoro’ Iehovà; finirasinta’e ty tombo’ o soavala’eo naho finorototo’e an’ afo o sareteo.
Un Jozuas tiem darīja, kā Tas Kungs viņam bija sacījis; viņu zirgus viņš darīja tizlus un viņu ratus viņš sadedzināja ar uguni.
10 Nibalik’ amy zao t’Iehosoa le rinambe’e ty Hazore vaho vinono’e am-pibara’ i mpanjakay: amy te ni-lohà’ i fifeheañe rey ty Hazore te taolo.
Un Jozuas griezās atpakaļ tanī laikā un uzņēma Hacoru, un viņas ķēniņu viņš sita ar zobenu, jo Hacora priekš tam bija galvas pilsēta visām šo ķēniņu valstīm.
11 Fonga zinama’e am-pibara ze fonga ondaty ao, vata’e nimongore’e; leo raike tsy nengañe hikofòke; le nihotomomohen’ afo ty Hazore.
Un tie kāva visus, kas tur bija, ar zobena asmeni, viņus izdeldēdami; tur neviens neatlika, kam bija dvaša, un Hacoru viņš sadedzināja ar uguni.
12 Fonga tinava’ Iehosoa ze rova’ i mpanjaka rey naho o mpanjaka’e iabio; linafa’e an-dela-pibara vaho nimongore’e; amy nandilia’ i Mosè mpitoro’ Iehovày.
Un Jozuas uzņēma visas šo ķēniņu pilsētas un visus viņu ķēniņus un tos kāva ar zobena asmeni, tos izdeldēdams, kā Mozus, Tā Kunga kalps, bija pavēlējis.
13 Fe ty amo rova nitobok’ an-kaboañe eio le tsy ama’e ty noroa’ Israele naho tsy i Hazore sinodo’ Iehosoay.
Bet visas pilsētas, kas stāv savos kalnos, Israēls nesadedzināja, tikai Hacoru Jozuas sadedzināja.
14 Nendese’ o ana’ Israeleo ze hene vara’ i rova rey naho o añombe’eo ho tsindro’e; fe hene linafa’ iareo an-dela-pibara ondatio, ampara’ t’ie nimongotse, tsy napo’ iareo ndra raike ty nikofòke.
Un visu šo pilsētu laupījumu un visus lopus Israēla bērni laupīja priekš sevis, bet visus cilvēkus tie kāva ar zobena asmeni, tiekams tie tos izdeldēja; tie neatlicināja neviena, kam bija dvaša.
15 Ze nandilia’ Iehovà amy Mosè mpitoro’ey, ty nafepè’ i Mosè am’ Iehosoa; le nanoe’ Iehosoa; tsy ao ty tsy nihenefe’e amy ze hene nandilia’ Iehovà i Mosé.
Tā kā Tas Kungs Mozum, savam kalpam, bija pavēlējis, tā Mozus pavēlēja Jozuam, un tā Jozuas darīja; viņš neatrāva ne vārda no visa, ko Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
16 Aa le fonga rinambe’ Iehosoa i taney naho i ambohibohitse eiy naho i atimoy naho o hene tane’ i Goseneo naho i vavataney naho i Arabày naho o haboa’ Israeleo vaho o vavatane’eo;
Tā Jozuas uzņēma visu šo zemi, kalnus un visu dienasvidus zemi un visu Gošenes zemi un ieleju un klajumu un Israēla kalnus ar viņu ieleju,
17 boak’ amy haboañe peakey mañambone mb’e Seire mb’eo pake Baal-gade am-bavatane’ i Lebanone ambane’ i Kermone; le rinambe’e o mpanjaka’e iabio naho linafa’e vaho navetra’e.
No Ālaka kalna, kas uz augšu stiepjas uz Seīru līdz Baāl-Gadam Lībanus klajumā, apakš Hermona kalna; viņš gūstīja arī visus viņu ķēniņus, tos sita un nokāva.
18 Nitolom-pifandraparapak’ amo mpanjakao andro maro t’Iehosoa.
Ilgu laiku Jozuas pret visiem šiem ķēniņiem karoja.
19 Leo raik’ amy rova rey tsy nipay hifampilongo am’ Israele, naho tsy o nte-Kive mpimone’ i Giboneo avao, kila pinao’ iareo an-kotakotake.
Nevienas pilsētas nebija, kas ar labu Israēlim būtu padevusies, kā vien tie Hivieši, kas Gibeonā dzīvoja. Viņi visas uzņēma ar karošanu.
20 Sata’ Iehovà ty nampigañe ty arofo’ iareo, hañotakotake am’ Israele, soa te ho vata’e mongoreñe, tsy mone ho tretrezeñe fa ho fongoreñe iaby ami’ ty nandilia’ Iehovà i Mosè.
Jo tas bija no Tā Kunga, ka tie savu sirdi apcietināja, karā iet pret Israēli, lai Viņš tos izdeldētu, lai tiem nekāda žēlastība nenotiktu, bet lai Viņš tos nomaitātu, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
21 Ie henane zay, nimb’eo t’Iehosoa le naitoa’e am-bohibohits’ey o nte-Anàkeo, boake Kebrone, boake Debire, boak’ Anabe, naho boak’ am-bohibohi’ Iehodà ao iaby vaho am-bohibohi’ Israele ao iaby; nimongore’e naho o rova’eo.
Tanī laikā Jozuas nāca un izsakņoja Enaķiešus no tiem kalniem, no Hebronas, no Debiras, no Ānabas, no visiem Jūda kalniem un no visiem Israēla kalniem, un Jozuas tos izdeldēja ar viņu pilsētām.
22 Leo raik’ amo nte-Anakeo tsy nengañe an-tane’ o ana’ Israeleo, naho tsy o sehanga’e e Gaza naho e Gate vaho e Asdodeo avao.
Neviens no Enaķiešiem neatlika Israēla bērnu zemē, tik vien Gazā, Gatā un Ašdodā tie atlika.
23 Aa le tinava’ Iehosoa i hene taney, ty amy tsinara’ Iehovà amy Mosèy; natolo’ Iehosoa amy Israele izay ho lova ty amo vilo’eo naho o fifokoa’eo. Vaho nitofa amy aliy i taney.
Tā Jozuas uzņēma visu to zemi, tā kā Tas Kungs uz Mozu bija runājis, un Jozuas to Israēlim nodeva par iemantojamu tiesu, to dalīdams pēc viņu ciltīm, un zemei tika miers no karošanas.
