Jeremia 47

1 Ty tsara’ Iehovà niheo am’ Iirmeà mpitoky ty amo nte-Pilistio taolo’ ty nandafa’ i Parò i Azà.

Šis ir tas vārds, kas notika uz pravieti Jeremiju pret Fīlistiem, pirms Faraons sakāva Gacu.

2 Hoe t’Iehovà: Heheke t’ie hiongake boak’ avaratse eñe ty rano, hinjare torahañe manganahana, toe hampanginahina i taney naho handifotse ze hene ama’e naho i rovay naho o mpimoneñeo; hirovetse ondatio, vaho sindre hangololoike ty tañy ze mpimoneñe amy taney.

Tā saka Tas Kungs: redzi, ūdens celsies no ziemeļiem un plūdīs un pārplūdīs zemi un visu viņas pilnumu, pilsētas, un viņas iedzīvotājus; un tie cilvēki brēks, un visi zemes iedzīvotāji kauks.

3 Ami’ty kodoin-dian-kotro’ o maozatseo, ty fitrakotrako’ o sareteo, ty kodoikodoi’ o larò’eo le tsy mitolike mb’an-keleia’e o roae’eo, ie mavozo am-pitàñe;

No skrejošu zirgu varenā trokšņa, no viņu ratu rībēšanas un no viņu riteņu rūkšanas tēvi neraudzīsies atpakaļ pēc bērniem, jo rokas būs nogurušas,

4 Fa tondroke ty andro te fonga hampiantoañe o nte-Pilistio, ie hañitoa’e amy Tsore naho amy Tsidone ze mpañolotse sisa; amy te ho kopahe’ Iehovà o nte-Pilistio, naho ze sehanga’e an-tokonose’ i Kaftore.

Tās dienas dēļ kas nāk, postīt visus Fīlistus un izdeldēt Tiru un Sidonu līdz ar tiem citiem palīgiem; jo Tas Kungs izpostīs Fīlistus, kas atlikušies no Kaftora salas.

5 Hasolàñe ty nifetsak’ amy Azà; fa naitoañe ty Askelone. Ry honka’ i vavatane’ iereoy: ampara’ te ‘mbia ty handilindilia’o ty sandri’o?

Kailums nāk pār Gacu, Askalona izdeldēta, tas atlikums viņas ielejā. Cik ilgi tu pats gribi graizīties?

6 O ry fibara’ Iehovà, ampara’ te ombia vaho hitsiñe? miombea an-traño’o ao, mitofà, naho mihendrea.

Ak vai, Tā Kunga zobens! Cik ilgi tu nerimsi? Lien jel savās makstīs, dusi un esi klusu.

7 Akore ty hitofa’e kanao nandily t’Iehovà? i Askelone naho i olon-driakey ty nitendrea’e.

Bet kā tam rimt? Jo Tas Kungs tam pavēlējis pret Askalonu un pret jūrmalu; uz turieni Viņš to sūtījis.