< Ezekiela 30 >
1 Niheo amako indraike ty tsara’ Iehovà nanao ty hoe:
Un Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
2 O ana’ondatio, mitokia ami’ty hoe: Hoe ty nafè’ Iehovà Talè: Mangololoiha! Feh’ ohatse ty andro!
Cilvēka bērns, sludini un saki: tā saka Tas Kungs Dievs: kauciet: Ak vai, tai dienai!
3 Antitotse i àndroy, mitotoke ty andro’ Iehovà, andro higoboñe; ty andro’ o kilakila’ ndatio.
Jo tā diena ir tuvu, tiešām Tā Kunga diena ir tuvu, diena tumši apmākusies, pagānu laiks ir klāt.
4 Hiambotrak’ amy Mitsraime ty fibara, Fangirifiriam-bey e Kose ao, ie hitsingoritritse e Mitsraime ao o zinamañeo, hasese’ iareo añe o valobohò’eo, vaho harotsake o faha’eo.
Un zobens nāks Ēģiptes zemē, un Moru zemē būs lielas sāpes, kad kautie kritīs Ēģiptes zemē, un viņas pulki taps aizvesti, un viņas pamati taps nolauzti.
5 Hitrao-pihotrak’ ama’e am-pibara t’i Kose naho i Pote naho i Lode naho ondaty mifanamboentamboeñeo naho i Kobe, rekets’ ondati’ i tane mpiama’eio.
Moru zeme un Libija un Lidija un visādi ļaudis un Kubs un tās derības zemes bērni kritīs līdz ar viņiem caur zobenu.
6 Hoe ty nafè’ Iehovà: Songa hikorovoke ze mpanohañe i Mitsraime, hipoñake ka ty firengevoha’e amo haozara’eo, hampihotrahe’ ty fibara iereo boak’ am-pitalakesañ’ abo’ i Siene, hoe t’Iehovà Talè.
Tā saka Tas Kungs: tiešām, Ēģiptes palīgi kritīs, un viņas lepnais stiprums taps nogāzts, no Migdolas līdz Ziēnei tie tur kritīs caur zobenu, saka Tas Kungs Dievs.
7 Ho koaheñe amo fifeheañe harotsakeo iereo, vaho hitrao-pijoiañe amo rova ho joieñeo o rova’eo.
Un tie taps postīti vidū starp postītām zemēm, un viņu pilsētas būs starp postītām pilsētām;
8 Le ho fohi’ iareo te Izaho Iehovà, t’ie namiañe afo e Mitsraime ao naho fonga ho folake o mpañolo’eo.
Un tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es uguni kuršu Ēģiptes zemē, un visi viņas palīgi taps satriekti.
9 Hionjoñe boak’ amako amy andro zay ty niraheñe an-tsambo maro hampangebahebake o nte Kose manintsiñeo, le hirevendreveñe manahake tañ’andro’ i Mitsraime; fa heheke te ho tondroke.
Tai dienā no Manis izies vēstneši ar laivām, iztrūcināt Moru zemi, kas droši dzīvo, un pie tiem būs lielas bēdas, tā kā Ēģiptes dienā, jo redzi, (tie) nāk!
10 Hoe ty nafè’ Iehovà Talè, hajiheko ty valobohò’ i Mitsraime am-pità’ i Nebokadnetsare mpanjaka’ i Bavele.
Tā saka Tas Kungs Dievs: tiešām, Es nobeigšu Ēģiptes pulkus caur Nebukadnecara, Bābeles ķēniņa, roku.
11 Ie rekets’ ondati’eo; le hendeseñe hampianto i taney o maozatse amo kilakila’ ndatioo naho hapontsoa’iareo fibara t’i Mitsraime, vaho hañatseke i taney ami’ty vinono.
Šis un viņa ļaudis līdz ar viņu, tie visbriesmīgākie starp tautām, taps atvesti, postīt zemi, un izvilks savus zobenus pret Ēģipti un piepildīs zemi ar nokautiem.
12 Ho maiheko o sakao, le hatoloko am-pità’ o tsereheñeo i taney; vaho ho joieko i taney naho ze hene ama’e ao am-pitàn’ambahiny. Izaho Iehovà ty nitsara.
Un Es upes darīšu sausas un zemi pārdošu tiem nikniem rokā, un zemi un kas tur ir, Es izpostīšu caur svešinieku roku; Es Tas Kungs to esmu runājis.
13 Ty hoe ty nafè’ Iehovà Talè: Ho fonga joieko o saren-drahao, hajiheko ka o samposampo’ i Nofeo tsy ho aman-droandriañe ty tane’ Mitsraime, vaho hapoko an-tane Mitsraime ty anifañe.
Tā saka Tas Kungs Dievs: un Es izdeldēšu tos elkus un darīšu galu Nofas(Memfisas) dievekļiem, un valdnieka vairs nebūs Ēģiptes zemē; un Es sūtīšu izbailes pār Ēģiptes zemi.
14 Hanoeko bangiñe ty Patrose le hamiañako afo ty Tsoane, vaho hafetsako amy No ty zaka.
Un Es izpostīšu Patrus zemi, un kuršu uguni Coanā, un turēšu tiesu Noā:
15 Hakofòko amy Sine ty fifomboko, i haozara’ i Mitsraimey; naho haitoako ty valobohò’ i No.
Un Es izgāzīšu Savu bardzību pār Sinu, Ēģiptes stiprumu, un izdeldēšu tos pulkus Noā.
16 Hampirehetako afo ty Mitsraime; hanaintaiñe ty Sine, hitori-anjake ty No, ho forekekèñe boak’ andro t’i Nofe.
Un iededzināšu uguni Ēģiptes zemē; Sina cietīs lielas sāpes, un No taps sašķelta, un Nofa dienas vidū taps spaidīta.
17 Hampihotrahem-pibara o ajalahi’ i Avene naho i Pi-Beseteo, vaho hasese añe aman-drohy i rova rey.
Avenas un Pibozetes jaunekļi kritīs caur zobenu, un pašas aizies cietumā.
18 Hanoeñe maieñe ty andro e Tapanekese ao ie hampipozaheko ty joka’ o nte-Mitsraimeo, naho hijihetse ama’e ty habohabohan-kaozara’e; ie hikopaha’ ty rahoñe, vaho hasese am-pandrohizañe añe o anak’ampela’eo.
Un Takvanesā gaisma taps aptumšota, kad Es Ēģiptes jūgu tur salauzīšu un viņas lepno stiprumu tur nobeigšu; mākonis viņu apklās, un viņas meitas ies cietumā.
19 Izay ty hametsahako zaka amy Mitsraime; vaho ho fohi’ iereo te Izaho Iehovà.
Tā Es turēšu tiesu Ēģiptes zemē, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs.
20 Aa ie amy andro faha-fito’ i volam-baloha’ ty taom-paha-folo-raik’ambiy, le niheo amako ty tsara’ Iehovà nanao ty hoe:
Un vienpadsmitā gadā, pirmā mēnesī, septītā mēneša dienā Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
21 O ana’ondatio, fa pinozako ty sira’ i Parò mpanjaka’ i Mitsraime; le Inao, t’ie tsy nibandieñe amañ’ aoly, tsy naholonkoloñe ho melañe, hahafitam-pibara.
Cilvēka bērns! Faraona, Ēģiptes ķēniņa, elkoni Es esmu satriecis, un redzi, to nesasies, plāksteri neuzliks, ar autiem neaptīs, un tas vairs neatspirgs, ka varētu zobenu turēt.
22 Aa le hoe ty nafè’ Iehovà Talè; Oniño te hatreatrèko t’i Parò mpanjaka’ i Mitsraime, naho ho pozaheko i sira’ey, i maozatsey, i nifolakey; vaho havotsoko am-pità’e ty fibara’e.
Tāpēc tā saka Tas Kungs Dievs: redzi, Es celšos pret Faraonu, Ēģiptes ķēniņu, un satriekšu viņa elkoņus, to stipro kā to satriekto, un Es viņa zobenam likšu izkrist no viņa rokas.
23 Le hampiparaitaheko amo kilakila’ ndatio o nte-Mitsraimeo, vaho hampiboelèko amo fifeheañeo.
Un Es ēģiptiešus izkaisīšu starp tautām un tos izputināšu pa zemēm.
24 Le hampaozareko o sira’ i mpanjaka’ i Baveleo, naho hapoko am-pità’e ty fibarako, fe ho pozaheko o sira’ i Paròo, vaho hitretretretre manahake ty fañitoza ondaty fere mitarik’ aiñe taolo’eo.
Un Es stiprināšu Bābeles ķēniņa elkoņus, un Savu zobenu došu viņa rokā, bet Faraona elkoņus Es satriekšu, ka tam viņa priekšā būs vaidēt, tā kā ievainots vaid.
25 Aa le hampaozareko ty sira’ i mpanjaka’ i Baveley, fe hiradorado ambane o sira’ i Paroo; le ho fohi’ iareo te Izaho Iehovà, ie atoloko am-pitàm-panjaka’ i Bavele ty fibarako vaho hatorakitsi’e an-tane Mitsraime.
Tiešām, Es stiprināšu Bābeles ķēniņa elkoņus, bet Faraona elkoņi nogurs, un tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es Savu zobenu došu Bābeles ķēniņam rokā, un viņš to pacels pār Ēģiptes zemi.
26 Le habaratsako amo kilakila’ ndatio o nte-Mitsraimeo, naho havarakaiko amo fifeheañeo, vaho ho fohi’ iareo te Izaho Iehovà.
Un Es izkaisīšu ēģiptiešus starp tautām un tos izputināšu pa zemēm, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs.