2 Tantara 36
1 Rinambe’ ondati’ i taneio amy zao t’Iehoakaze ana’ Iosià vaho nanoeñe mpanjaka handimbe an-drae’e e Ierosalaime ao.
Tad tās zemes ļaudis ņēma Joakasu, Josijas dēlu, un to cēla par ķēniņu viņa tēva vietā Jeruzālemē.
2 Roapolo-taoñe telo’ amby t’Ioakaze te niorotse nifehe, le nifeleke telo volañe e Ierosalaime ao.
Divdesmit trīs gadus Joakas bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja trīs mēnešus Jeruzālemē.
3 Nafotsa’ ty mpanjaka’ i Mitsraime re tsy ho e Ierosalaime ao vaho sinaze’e talenta volafoty zato naho talenta volamena raike i taney.
Jo Ēģiptes ķēniņš to nocēla Jeruzālemē un uzlika tai zemei par mesliem simts talentus sudraba un vienu talentu zelta.
4 Le nanoe’ i mpanjaka’ i Mitsraimey mpanjaka’ Iehoda naho Ierosalaime t’i Eliakime rahalahi’e vaho novae’e ho Iehoiakime ty añara’e. Le rinambe’ i Neko t’Iehoakaze rahalahi’e vaho nasese’e mb’e Mitsraime añe.
Un Ēģiptes ķēniņš cēla Elijaķimu, viņa brāli, par Jūda un Jeruzālemes ķēniņu, un deva viņam citu vārdu, Jojaķimu; bet Joakasu, viņa brāli, Nekus paņēma un noveda uz Ēģiptes zemi.
5 Roapolo-lim’ amby taoñe t’Iehoiakime te niorotse nifehe e Ierosalaime ao; le nifehe folo-taoñe raik’ amby; vaho nanao haratiañe am-pivazohoa’ Iehovà Andrianañahare’e.
Divdesmit piecus gadus Jojaķims bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja vienpadsmit gadus Jeruzālemē un darīja, kas Tam Kungam, viņa Dievam, nepatika.
6 Nionjomb’ ama’e mb’eo niatreatre aze t’i Nebokadnetsare mpanjaka’ i Bavele, le rinohi’e an-tsilisily, hanese aze mb’e Bavele añe.
Pret šo NebukadNecars, Bābeles ķēniņš, cēlās un to saistīja ar divām vara ķēdēm un to noveda uz Bābeli.
7 Nañandesa’ i Nebokadnetsare mb’e Bavele añe ka o fana’ i anjomba’ Iehovàio le napo’e an-kibohom-pitalahoa’e e Bavele ao.
Un NebukadNecars aizveda arī kādus no Tā Kunga nama traukiem uz Bābeli, un tos nolika Bābelē savā dieva namā.
8 Aa naho o fitoloña’ Iehoiakime ila’eo naho o haloloañe nanoe’eo naho ze nitendrek’ ama’e, oniño t’ie misokitse amy bokem-panjaka’ Israele naho Iehoday; vaho nandimbe aze ho mpifehe t’ Iehoiakine, ana’e.
Un kas vēl stāstāms par Jojaķimu, un viņa negantību, ko viņš darījis, un kas pie viņa atrasts, redzi, viss tas rakstīts Israēla un Jūda ķēniņu grāmatā. Un viņa dēls Jojaķins palika par ķēniņu viņa vietā.
9 Valo taoñe t’Iehoiakine te niorotse nifehe; le nifehe telo volañe naho folo andro e Ierosalaime ao vaho nanao haratiañe ampivazohoa’ Iehovà.
Astoņ(padsmit) gadus Jojaķins bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja trīs mēnešus un desmit dienas Jeruzālemē un darīja, kas Tam Kungam nepatika.
10 Ie nivalike i taoñey le nirahe’ i Nebokadnetsare naho nendeseñe mb’e Bavele mb’eo re, rekets’ o fanake soa añ’ anjomba’ Iehovào vaho nanoe’e mpanjaka’ Iehoda naho Ierosalaime t’i Tsidkià rahalahi’e.
Un kad jauns gads atnāca, tad ķēniņš NebukadNecars sūtīja un to lika novest uz Bābeli līdz ar Tā Kunga nama dārgākiem traukiem un cēla Cedeķiju, viņa brāli par Jūda un Jeruzālemes ķēniņu.
11 Roapolo taoñe raik’ amby t’i Tsidkià te niorotse nifehe; le nifehe folo-raik’ amby taoñe e Ierosalaime ao;
Divdesmit un vienu gadu Cedeķija bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja vienpadsmit gadus Jeruzālemē,
12 le nanao haratiañe am-pivazohoa’ Iehovà Andrianañahare’e, tsy nirè-batañe añatrefa’ Ieremià mpitoky nampisaontsiem-palie’ Iehovà.
Un darīja, kas Tam Kungam, viņa Dievam nepatika. Viņš nepazemojās priekš pravieša Jeremijas, kas no Tā Kunga mutes runāja.
13 Niolà’e ka t’i Nebokadnetsare mpanjaka nampitangèñe aze aman’ Añahare; f’ie nampigàn-kàtoke, le nampiliets’ arofo tsy hitolike amy Iehovà Andrianañahare’ Israele.
Viņš atkāpās arī no ķēniņa NebukadNecara, kas viņu pie Dieva bija zvērinājis, un tapa stūrgalvīgs un apcietināja savu sirdi, ka neatgriezās pie Tā Kunga, Israēla Dieva.
14 Mbore songa nandilatse raty o mpiaolo’ o mpisoroñeo naho ondatioo, sindre nañorike o haloloa’ o kilakila’ ondatioo vaho nitivae’ iareo i anjomba’ Iehovà navahe’e e Ierosalaimey.
Tāpat arī visi priesteru virsnieki un ļaudis vairoja savus grēkus pēc visām pagānu negantībām un sagānīja Tā Kunga namu, ko viņš Jeruzālemē bija svētījis.
15 Nahitri’ Iehovà Andrianañaharen-droae’ iareo am’ iereo añamo ìra’eo, beteke nañaleñaleñe te nampionjone’e mb’eo, amy te niferenaiña’e ondati’eo naho i kiboho’ey;
Un Tas Kungs, viņu tēvu Dievs, tikuši(neatlaidīgi) pie tiem sūtīja savus vēstnešus vienā sūtīšanā. Jo viņš žēloja savus ļaudis un savu mājas vietu.
16 fe ninjè’ iereo o ìran’ Añahareo naho nitsambolitio’ iereo o tsara’eo naho nonjira’ iareo o mpitoki’eo ampara’ te nionjoñe am’ ondati’eo ty haviñera’ Iehovà, sikala amy t’ie tsy aman’ aoly ka.
Bet tie apmēdīja Dieva vēstnešus un nicināja viņu vārdus un apsmēja viņa praviešus, tiekams Tā Kunga bardzība pret viņa ļaudīm tik augsti cēlās, ka dziedināšanas vairs nebija.
17 Aa le nendese’e am’ iereo ty mpanjaka’ o nte-Kasdio, nanjamañe o ajajalahi’ iareoo am-pibara amy anjomba fipalira’ iareoy, le tsy nitretreze’e ndra ajalahy ndra somondrara, ndra androanavy ndra ty maròy foty; fonga natolo’e am-pità’e.
Tad viņš pamodināja pret tiem Kaldeju ķēniņu, un tas nokāva viņu jaunos vīrus ar zobenu viņu svētā namā, un netaupīja nedz jaunekļus nedz jaunavas, nedz vecus nedz sirmgalvjus; Dievs tos visus nodeva viņa rokā.
18 Le songa nendese’e mb’e Bavele mb’eo o fana’ i anjomban’ Añahareio, ty bey naho ty kede naho o varan’ anjomba’ Iehovào naho o vara’ i mpanjakaio vaho o roandria’eo—hene nente’e mb’e Bavele añe.
Un visus Dieva nama traukus, lielus un mazus, un Tā Kunga nama mantas, ir ķēniņa ir viņa lielkungu mantas, visu viņš nodeva uz Bābeli.
19 Le noroa’ iareo i anjomban’ Añaharey naho rinoba’ iareo ty kijoli’ Ierosalaime naho kila niforototoeñe añ’ afo o anjomba’eo naho nirotsaheñe iaby o harao’e soao;
Un tie sadedzināja Dieva namu un nolauzīja Jeruzālemes mūrus un sadedzināja visus viņas skaistos namus ar uguni, ka visi viņas dārgumi tapa nopostīti.
20 naho nendese’e mb’e Bavele añe ze nipolititse amy fibaray, ie nitoroñe aze naho o ana’eo, am-para’ te nifehe ty fifehea’ i Parasè;
Un kas no zobena atlika, tos viņš aizveda cietumā uz Bābeli, un tie viņam un viņa dēliem palika par kalpiem, tiekams Persiešu valdība sākās,
21 hampañenefañe ty tsara’ Iehovà am-palie’ Iirmeày ampara’ te navahañe amy taney o Sabata’eo; amy te, ie nangoakoake, ro nañambeñe o Sabata’eo, nañeneke ty fitom-polo taoñe.
Lai piepildītos Tā Kunga vārds caur Jeremijas muti: “kamēr tā zeme būs bagāti baudījusi savu dusēšanu“; visā tai posta laikā tā dusēja, kamēr septiņdesmit gadi piepildījās.
22 Aa ie amy taom-baloha’ i Korese, mpanjaka’ i Parasey, hampañeneke i tsara’ Iehovà am-palie’ Iirmeàiy, le trinobo’ Iehovà ty arofo’ i Korese mpanjaka’ i Parase, hampitsitsihe’e am-pifehea’e ty tsei-valo, mbore pinate’e an-tsokitse ty hoe:
Un Kirus, Persiešu ķēniņa, pirmā gadā, lai Tā Kunga vārds caur Jeremiju runāts piepildītos, Tas Kungs pamodināja Kirus, Persiešu ķēniņa garu, ka tas visā savā valstī lika izsaukt un arī izrakstīt un sacīt:
23 Hoe t’i Korese, mpanjaka’ i Parase: Fa natolo’ Iehovà, Andrianañaharen-dikerañe ahy, ze hene fifehea’ ty tane toy; vaho nafanto’e amako ty handranjiañ’ aze anjomba e Ierosalaime e Iehodà ao. Aa ndra ia ia ty eo am’ondati’eo—ho ama’e abey t’Iehovà Andrianañahare’e—ehe te hionjomb’eo.
Tā saka Kirus, Persiešu ķēniņš: Tas Kungs, debesu Dievs, man devis visas zemes valstis, un tas man pavēlējis, viņam namu uzcelt Jeruzālemē, Jūdu zemē; kas nu jūsu starpā ir no viņa ļaudīm, ar to lai ir Tas Kungs, viņa Dievs, un tas lai noiet.
